2021. gadā Jēkabpils valstspilsētā un Jēkabpils novadā ugunsdzēsēji glābēji devās uz 535 izsaukumiem – 243 ugunsgrēku dzēšanu, 207 glābšanas darbiem un vēl 85 izsaukumi izrādījās maldinājums. Tas ir par 62 izsaukumiem vairāk kā 2020. gadā. Ugunsgrēkos gāja bojā divi cilvēki, cieta trīs un vēl četri tika izglābti.
„Aizvadīto gadu nav iespējams vērtēt pozitīvi, jo pieaudzis kopējais izsaukumu skaits un ugunsgrēkos ir gājuši bojā cilvēki. Diemžēl esam arī līderi starp Zemgales novadiem ar ugunsgrēku skaitu neapsaimniekotās ēkās un kūlas ugunsgrēkiem. Šo ugunsgrēku dzēšanā nereti tiek iesaistīti plaši ugunsdzēsēju un tehnikas resursi, kas var apdraudēt iedzīvotāju iespējas operatīvi saņemt palīdzību, aizdegoties mājoklim. Visvairāk mūs bažīgus dara tas, ka tikai katrā ceturtajā mājoklī, kurā izcēlās ugunsgrēks, bija izvietots dūmu detektors. Retāk dūmu detektora signālu dzirdējām daudzdzīvokļu mājās, kur katrs ugunsgrēks apdraud lielu cilvēku skaitu. Tieši notikuma vietā mēs, ugunsdzēsēji glābēji, redzam, ka dūmu detektors glābj dzīvības, tāpēc aicinu cilvēkus neatlikt tā uzstādīšanu. Novēlu mums 2022. gadā būt daudz atbildīgākiem un vienmēr paturēt prātā, ka pat dzirkstele vai neliela liesma var izraisīt postošu ugunsgrēku,” informē VUGD Zemgales reģiona brigādes Jēkabpils daļas komandieris Dzintars Cvilikovskis.
Ugunsgrēku skaits nemainīgs
Jēkabpils novadā ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 243 ugunsgrēkus, kas ir par sešiem ugunsgrēkiem mazāk kā gadu iepriekš.
No visiem ugunsgrēkiem 30 norisinājās dzīvojamā sektorā. Biežākais iespējamais ugunsgrēka iemesls daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās saistīts ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – nomestu nenodzēstu izsmēķi vai piedegušu ēdienu, savukārt privātmājās ar apkuri – nepareizu apkures ierīču lietošanu vai izbūvi. Papildus šiem ugunsgrēkiem 15 gadījumos ēku dūmvados dega sodrēji.
Tikai katrā ceturtajā mājoklī, kurā izcēlās ugunsgrēks, bija uzstādīts dūmu detektors. Ja katrā trešajā privātmāju dūmu detektors brīdināja par izveidojušos sadūmojumu, tad dzīvokļos šī situācija bija krieni sliktāka – tikai katrā sestajā dzīvoklī ugunsdzēsēji glābēji konstatēja dūmu detektoru.
"Aicinu iedzīvotājus būt atbildīgiem un parūpēties par sava mājokļa ugunsdrošību, tādējādi arī parūpējoties par savu un apkārtējo drošību. Sodrēju tīrīšana no dūmvada, pareiza apkures ierīču ekspluatācija un to tehniskā stāvokļa novērtēšana ļaus izvairīties no ugunsgrēkiem apkures sezonas laikā. Lai cik neliela, uguns liesma ir bīstama, ja to atstāj bez uzraudzības vai izturas nevērīgi, tāpēc, lietojot atklātu uguni, jābūt uzmanīgam. Ja gatavojiet ēst, tad visi darbi jānoliek malā un ēdiens uz plīts ir jāpieskata, bet pirms iziešanas no mājas ieskatieties virtuvē, vai plīts ir izslēgta. Un tie, kas to vēl nav izdarījuši – uzstādiet mājoklī dūmu detektoru. Tas savlaicīgi brīdinās mājokļa iemītniekus par izveidojušos sadūmojumu, ļaus pašiem evakuēties, un par notikušo paziņot operatīvajiem dienestiem. Ja jūsu mājokli jau sargā detektors, tad šis ir īstais brīdis, lai to notīrītu un, nospiežot testa pogu, pārbaudītu tā darbspēju,” aicina Dz. Cvilikovskis.
Jēkabpils novadā ugunsdzēsēji glābēji 99 reizes steidzās dzēst kūlas ugunsgrēkus un vēl 81 reizi dega dažādas nedzīvojamās ēkas (neapsaimniekotas ēkas, saimniecības ēkas, pirtis), atkritumi vai krūmāji, kas ir lielākais šādu ugunsgrēku skaits starp visiem Zemgales novadiem. Lauksaimniecības objektos reģistrēti trīs ugunsgrēki, ražošanas objektos – divi un publiskā objektā – viens. Vēl četras reizes dzēsts rugāju lauks, bet 16 reizes - transportlīdzekļi.
Ugunsgrēkos gāja bojā divi un cieta trīs cilvēki
Aizvadītajā gadā Jēkabpils novadā ugunsgrēkos gāja bojā divi cilvēki (2020. gadā astoņi) un cieta trīs cilvēki (2020. gadā četri), bet izglābti četri cilvēki, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš.
Traģiskie ugunsgrēki norisinājās 18. janvārī Krustpils pagastā, kur, degot divām istabām vienstāva dzīvojamā mājā, gāja bojā cilvēks, bet vienu cilvēku, kas cieta ugunsgrēkā, izglāba garāmbraucēji. Savukārt, 22. decembrī Viesītes pagastā viestāva dzīvojamā mājā dega istaba 20 m2 platībā un ugunsgrēkā gāja bojā viens cilvēks. Abos gadījumos dzīvojamās telpās nebija uzstādīts dūmu detektors, kas iespējams telpās esošos cilvēkus būtu savlaicīgi brīdinājis par ugunsgrēka izcelšanos un glābis viņu dzīvības.
Cilvēki cieta ugunsgrēkos 18. februārī Aknīstē, kur dega dzīvokļa durvis 3 m2 platībā, un Sēlpils pagastā, kur dega dzīvojamā māja 170 m2 platībā.
Palielinājies glābšanas darbus skaits
Ugunsdzēsēji glābēji devās uz 207 glābšanas darbiem, kas ir par 33 izsaukumiem vairāk kā gadu iepriekš. Ugunsdzēsēji glābēji 28 reizes devās uz ceļu satiksmes negadījumu seku likvidēšanos darbiem, tajos izglāba sešus cilvēkus un no transportlīdzekļiem atbrīvoja divus bojāgājušos. Pēc apmaldīšanās mežā izglābti divi cilvēki, savukārt no ūdenstilpēm ugunsdzēsēji glābēji izcēla trīs bojāgājušos un izglāba vienu cilvēku.
Kopumā Zemgalē 2021. gadā reģistrēti 3002 izsaukumi, bet visā Latvijā – 19 788 izsaukumi. Ugunsdzēsēji glābēji Zemgalē dzēsa 1128 ugunsgrēkus, no kuriem 31 bija meža ugunsgrēks, veica 1396 glābšanas darbus un vēl 478 izsaukumi bija maldinājumi. Salīdzinot ar 2020. gadu, Zemgalē samazinājās ugunsgrēku skaits, bet palielinājās izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem un maldinājumu skaits. Savukārt, visā Latvijā dzēsti 6998 ugunsgrēki, veikti 9011 glābšanas darbi un vēl 3779 izsaukumi bija maldinājums. Zemgalē ugunsgrēkos gāja bojā 15, cieta 24, bet izglābti 40 cilvēki, savukārt visā Latvijā - gāja bojā 103, cieta 257 un izglābti 388 cilvēki.