Iekļaujošā izglītība

Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas kompetencē ir sniegt atzinumu par atbilstošāko pirmsskolas izglītības programmu vai speciālo pirmsskolas izglītības programmu, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem, kā arī par vispārējās pamatizglītības programmu no 1. līdz 4. klasei.

Ja veselības stāvokļa dēļ izglītojamais (1. līdz 12. klase)  ilgāk par mēnesi nespēj apmeklēt izglītības iestādi, mācības organizē mājās, ņemot vērā valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, kas pamatojas uz ārstu komisijas vai ģimenes ārsta atzinumu.

Jēkabpils novada pedagoģiski medicīniskās komisijas sēdei jāpiesakās iepriekš zvanot: 20371543 vai klātienē Draudzības aleja 26, Jēkabpils, Jēkabpils novads.

Pēc individuāla iepriekšēja pieraksta notiek izglītojamo ar speciālām vajadzībām izvērtēšana komisijas sēdēs klātienē. 

Pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāja - Sarmīte Safronova, tel. +371 20371543

Pedagoģiski medicīniskās komisijas locekļi:

• Logopēds - Andra Maksimova,
• Psihologs -  Diāna Strause,
• Psihologs - Kristīne Mežaraupe,
• Speciālais pedagogs - Zane Mališeva,
• Sertificēta ārstniecības persona - Mirdza Brikmane.

Jēkabpils novada pedagoģiski medicīniskās komisijas sēdes tiek organizētas saskaņā ar 2021. gada 9. oktobra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.39. pedagoģiski medicīniskajā komisijā atzinuma sniegšanā par izglītojamam atbilstošu izglītības programmu klātienē piedalās personas, kurām ir primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Izņēmuma gadījumā komisijas sēdē izglītojamais un viņa likumiskais pārstāvis var piedalīties arī bez primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vai bez apliecinājuma (papīra vai digitālā formā) par negatīvu Covid-19 testa rezultātu, ja par minēto faktu iepriekš informēta komisija.

Ierodoties uz Pedagoģiski medicīnisko komisiju vecāki/pilngadīgie izglītojamie vai pilnvarotās personas iesniedz šādus dokumentus:par izglītojamā intelektuālo spēju un veselības stāvokļa izvērtēšanu komisijā (iesnieguma veidlapu var aizpildīt arī ierodoties uz komisijas sēdi

1. Vecāku iesniegums par izglītojamā intelektuālo spēju un veselības stāvokļa izvērtēšanu komisijā (iesnieguma veidlapu var aizpildīt arī ierodoties uz komisijas sēdi).
2. Izglītojamā dzimšanas apliecība un vecāku personu apliecinošs dokuments.
3. Ārsta speciālista (atbilstoši izglītojamā traucējumu veidam) atzinums par izglītojamā veselības stāvokli. Ārsta speciālista atzinums izdots ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes.
4. Ģimenes ārsta atzinums par izglītojamā vispārējo veselības stāvokli, tajā skaitā norādot ziņas par izglītojamā redzi un dzirdi. Ģimenes ārsta atzinums izdots ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes.
5. Psihologa atzinums, logopēda novērtēšanas ziņojums, speciālā pedagoga izvērtējums, kurš noformēts atbilstoši VISC izstrādātajiem metodiskajiem ieteikumiem. (veidlapa)
6. Izglītības iestādes informācija  (veidlapa) par izglītojamo vai izglītojamā raksturojums, kuri sagatavoti ne agrāk kā vienu mēnesi pirms komisijas sēdes, kā arī individuālais izglītības plāns vai izglītojamajam mācību procesā un pārbaudes darbos piemērotie atbalsta pasākumi.
   Ja izglītojamais komisiju apmeklē atkārtoti, kopā ar izglītības iestādes informāciju jāiesniedz individuālais izglītības plāns.
7. Sekmju izraksts vai liecība, darba burtnīcas un pārbaudes darbi dzimtajā valodā un matemātikā.

Izglītības iestādes informācija par izglītojamo, kurš tiek pieteikts Pedagoģiski medicīniskajai komisijai (no pirmsskolas)

Izglītības iestādes informācija par izglītojamo, kurš tiek pieteikts Pedagoģiski medicīniskajai komisijai (1.- 4.klases izglītojamam)

Atbilstoši izglītojamā traucējumu veidam nepieciešami papildu dokumenti :

Komisijas speciālisti savas kompetences ietvaros veic izglītojamo pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko izpēti un attīstības traucējumu diagnosticēšanu, iesaka piemērotu izglītības programmu.

Bērna attīstība līdz 7 gadu vecumam ir nozīmīgākais personības attīstības posms, kas ir pamats visai bērna tālākai attīstībai. Šajā periodā raksturīga liela kustību aktivitāte, augšana, runas un koordinācijas spēju attīstība, tādēļ svarīgi laicīgi pamanīt un diagnosticēt bērna attīstības īpatnības un to izpausmes. Tas, kas bērna dzīvē notiek šajā posmā, ietekmē bērna kognitīvo, veselības un sociālo attīstību. Ir jānodrošina, lai bērna pieredze ir pozitīva un attīstoša. Tāpēc nozīmīga ir sadarbība starp visiem bērna dzīvē un attīstībā iesaistītajiem: ģimenes locekļiem, ģimenes ārstu, pirmsskolas pedagogiem, psihologu, logopēdu un citiem speciālistiem, kuri var palīdzēt laicīgi novērst bērna agrīnā vecuma iespējamos attīstības traucējumus un sniegt nepieciešamo atbalstu. Visiem bērniem ir tiesības saņemt vajadzīgo atbalstu “pēc iespējas agrāk” un tieši tad, kad tas ir vajadzīgs.

2021. gada 29. jūnijā ir pieņemti MK noteikumi Nr. 453 “Izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības iestādēs”, kas nosaka izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku pirmsskolas izglītības iestādēs. Izglītojamā likumiskais pārstāvis tiek iepazīstināts ar izpētes rezultātiem un ieteikumiem. 

• Izglītības psihologs konsultē vecākus, bērnus un pedagogus par viņus interesējošiem jautājumiem (bērnu emocionālais stāvoklis, iekļaušanās kolektīvā, uzvedības problēmas, mācīšanās grūtības u.c.
• Bērnu, pusaudžu un jauniešu konsultēšana emocionālo grūtību, attiecību problēmu u.c. jautājumos
• Vecāku un skolotāju konsultēšana bērnu uzvedības problēmu un emocionālo grūtību gadījumos
• Atzinumu sagatavošana pedagoģiski medicīniskajām komisijām, skolām, speciālistiem (bērnu psihiatriem, bērnu neirologiem u.c;)

Metodika

• Intelekta izpēte (Vudkoka- Džonsona tests (WJ IE), Vekslera intelekta tests bērniem (WISC-IV)
• Ahenbaha bērna uzvedības novērtēšanas aptauja
• ABAS – Adaptīvās uzvedības novērtējuma sistēma – II
• LMST – Latviešu valodas un matemātikas sasniegumu tests
• DIBELS Next – lasītprasmes un lasīšanas grūtību novērtēšana
• Theraplay metode
• Barboletas metode
• MFAD – Minhenes funkcionālās attīstības diagnostika (bērniem vecumā no 1 līdz 3 gadiem)

Izmantojot Minhenes funkcionālās attīstības diagnostiku, iespējams novērtēt 1 - 3 gadus vecu bērnu attīstību 7 dažādās jomās: staigāšanas prasmes, roku veiklības, percepcijas (sakarību uztveres), runas attīstība, valodas sapratne, sociālās prasmes un patstāvības attīstība. Šī diagnostikas metode ļauj noteikt, kādam vecumam atbilst bērna prasmes šajās jomās. Balstoties uz diagnostikā iegūtajiem rezultātiem, vecākiem tiek sniegts bērna attīstības raksturojums un, nepieciešamības gadījumā, arī ieteikumi, kā veicināt noteiktu bērna prasmju attīstību. Izvērtējums notiek, pamatojoties uz konkrētām izpausmēm katrā jomā. Iegūtos vērtējumus atspoguļo grafisks pieraksts - attīstības zona mazulim. Diagnostikas materiāls t.s. Minhenes koferis ir standartizēts materiāls - priekšmeti izmēros, krāsās, faktūrās un formās atbilstoši Eiropas labās prakses paraugiem. Šī diagnostika ar mērķtiecīgas terapijas palīdzību ļauj mazināt iedzimtus vai agrīni iegūtus traucējumus vai bojājumus. Tā ir iespēja palīdzēt daudziem mazuļiem, kuru attīstību iespējams novērot un novērtēt pietiekami agri, piedāvājot agrīnas veselīgas attīstības iespējas soli pa solim.

Smilšu terapija

Viena no lielākajām smilšu spēļu terapijas metodes priekšrocībām ir iespēja simboliskā, tēlu veidā izteikt savus iekšējos pārdzīvojumus, līdz ar to, tā ir efektīva darbā ar cilvēkiem, kuriem ir grūti savus pārdzīvojumus izteikt vārdos. Smilšu spēļu terapijas metode palīdz arī izpaust emocijas, kontrolēt tās, tāpēc tā ir efektīva, ja ir emocionālās sfēras traucējumi. Tāpat tā var iedarboties nomierinoši un palīdzēt atbrīvoties no iekšējās spriedzes. Smilšu terapiju izmanto ļoti aktīviem bērniem, lai mazinātu trauksmi.

Speciālais pedagogs - ar dažādu testu palīdzību veic skolēna izpēti (nosaka lasītprasmi, rakstītprasmi, sīko motoriku, aritmētikas prasmes u.tml.).

• Veic korekcijas darbu individuāli, palīdz veiksmīgāk iekļauties mācību procesā;
•  Strādā individuāli, palīdzot apgūt mācību vielu, motivē skolēnus noticēt savām spējām;
• Sagatavo speciālā pedagoga izvērtējumu pedagoģiski medicīniskajām komisijām, skolām, speciālistiem.

• Speciālā pedagoga palīdzība jāmeklē, ja skolēnam konstatē:

- vāju lasītprasmi, rakstītprasmi;
- vājas matemātiskās prasmes;
- nevienmērīgas vai vājas sekmes;
- intereses zudumu par mācībām;
- zemu pašvērtējumu, motivācijas trūkumu;
- nespēju pielāgoties dažādām situācijām;
- vāju prasmi plānot un organizēt savu laiku, darbību;
- aizkavētu attīstību, rīcību, kas neatbilst skolēna vecumam.

Logopēds - veic pirmsskolas vecuma bērnu runas un valodas izvērtēšanu un skolas vecuma bērnu runas un rakstu valodas izvērtēšanu.

• Izmantojot diagnostiskos līdzekļus un metodes, nosaka traucējuma pakāpi un sniedz logopēda novērtēšanas ziņojumu par izpētes rezultātiem;
• Nosaka izglītojamo atbilstību izglītības programmas apguvei, tai skaitā, ja nepieciešams, iesakot izglītojamam ieteicamos atbalsta pasākumus;
• Veic izglītojamo valodas traucējumu diagnostiku un korekciju;
• Konsultē bērnus, vecākus un pedagogus runas vai rakstu valodas traucējumu gadījumos un izstrādā ieteikumus vecākiem par tālāko darbību un veidiem kā palīdzēt bērnam;
• Veic korekcijas darbu individuāli;
• Novērtēšanas ziņojuma sagatavošana pedagoģiski medicīniskajām komisijām, skolām, speciālistiem (bērnu psihiatriem, bērnu neirologiem u.c;)

Speciālisti sadarbojas ar izglītības iestāžu pedagogiem, atbalsta personālu, vecākiem, kā arī ģimenes ārstiem, sociālās palīdzības dienestiem, ārstnieciskajām iestādēm un sabiedriskām organizācijām.