Publicēts: 22.04.2021.

Par Jēkabpils novadu

Jēkabpils novads apvieno līdzšinējos Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils Salas un Viesītes novadus un Jēkabpils pilsētu. Novadu veido trīs pilsētas: Aknīste, Jēkabpils un Viesīte un 22 pagasti: Aknīstes, Asares, Gārsenes pagasti, Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagasti, Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagasti, Salas un Sēlijas pagasti un Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagasti.

Jēkabpils novads atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, Zemgales plānošanas reģiona austrumu daļā, Daugavas abos krastos. Pēc 2021. gadā veiktās administratīvi teritoriālās reformas Zemgales plānošanas reģionā kopumā ir 6 pašvaldības. Jēkabpils novads aizņem 28% no Zemgales plānošanas reģiona kopējās platības.

Novada kopējā platība ir 2996 km2, un tajā uz 01.07.2024. pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem dzīvo 41066 iedzīvotāji. Pēc platības Jēkabpils novads ir ceturtā lielākā Latvijas pašvaldība, pēc iedzīvotāju skaita – desmitā lielākā.

Jēkabpils novadā krustojas valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kurām ir starptautiska nozīme. Latvijas ietvaros šīs līnijas savieno Jēkabpili ar Rīgu, Jelgavu, Rēzekni un Daugavpili. Krustpils stacija uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas apstrādā kravas un sadala transporta plūsmas pirms galamērķiem.

Jēkabpili šķērsojošās dzelzceļa līnijas Rīga - Daugavpils un Rīga-Rēzekne-Zilupe. Jēkabpils novadu šķērso valsts nozīmes autoceļi Rīga-Daugavpils (A6) un Rēzekne-Zilupe (A12) un reģionālie autoceļi P72 Ilūkste (Virsaiši)—Bebrene—Birži, P73 autoceļš Vecumnieki—Nereta—Subate, P74 autoceļš Siliņi—Aknīste, P75 Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta), P76 Aizkraukle—Jēkabpils un P62 Krāslava—Preiļi—Madona.

Jēkabpils pilsētas vēsture

Nereti par Jēkabpili saka, ka tā ir Daugavas izauklēta pilsēta, Daugavai piederoša un novadu krustcelēs nolikta. Jēkabpils pilsēta vietējo ļaužu atmiņā vēl aizvien ir divu pilsētu- Krustpils un Jēkabpils kopums.

Krustpils ir pilsētas senākā daļa un tās veidošanās cieši saistīta ar viduslaiku pili. Krustpils pils pirmo reizi rakstos minēta 1237.gadā. Jau tās nosaukums norāda, ka pils atradusies svarīgu ceļu krustojumā. 1585.gadā Polijas karalis Stefans Batorijs par nopelniem krievu-poļu karā Krustpils pili piešķir dāvinājumā baronam Nikolausam fon Korfam. Korfu dzimta pilī dzīvo līdz pat 1919.gadam un ir atstājusi lielu ietekmi apkārtnes saimnieciskajā un kultūras dzīvē. Krustpils pilsētas tiesības iegūst tikai 1920.gadā.

Savukārt, Jēkabpils pilsētā vēl pirms pilsētas tiesību piešķiršanas jau dzīvoja vecticībnieki. Savas ticības dēļ Krievijā vajāti, šajā apkārtnē viņi atrada drošu patvērumu. Pārzinot visas kokapstrādes profesijas, savām ģimenēm tie pelnīja iztiku kā mežstrādnieki, plostnieki, galdnieki, namdari. Vēl šodien pilsētu grezno simtgadīgas koka ēkas, kuras cēluši vecticībnieku amatnieki.

1670.gada 12.februārī Kurzemes hercogs Jēkabs te dibina pilsētu Jakobstadt (Jēkaba miests). Pilsētas tiesību piešķiršanas aktā bija  svarīgs punkts, ka Jēkabpilī arī uz priekšu drīkst apmesties vienīgi krievu tautības iedzīvotāji. Tas bija darīts ar gudru ziņu, lai pa Daugavu braucošie strūdzinieki un plostnieki  Jēkabpilī satiktu savas tautas brāļus, pie kuriem labprāt papildinātu savus pārtikas krājumus un iegrieztos arī kādā no daudzajiem Jēkabpils krogiem.

19. gs. abās pilsētās vērojama strauja ekonomiskā attīstība.

1826.g. astronoms V. Strūve Jēkabpilī veic astronomiskos un ģeodēziskos mērījumus. Strūves ģeodēziskā loka punkts 2005.gadā iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

1861.g.  atklāj Rīga – Dinaburga (tag. Daugavpils) dzelzceļa līniju, uzbūvē arī iespaidīgu Krustpils dzelzceļa staciju ar pirmklasīga restorāna telpām.

Pirms pirmā Pasaules kara Jēkabpilī darbojas mūzikas instrumentu fabrikas, kuru ražojumi ir pazīstami visā Krievijā..

Abas pilsētas daudz cietušas no vairākkārtējiem plūdiem, ugunsgrēkiem un kariem. Vispostošākais ir I pasaules karš.

1919.g.  no Jaunjelgavas uz Jēkabpili pārceļ apriņķa administratīvās iestādes. Pilsēta kļūst par rosīgu rūpniecības, tirdzniecības un kultūras centru.

Īpaši augstu darbības līmeni Jēkabpils sasniedz 20.gs.30-tajos gados. 1932.gadā sešu mēnešu laikā uzbūvē tolaik lielāko uzņēmumu – Krustpils cukurfabriku. 1936.gadā pār Daugavu tiek uzbūvēts dzelzceļa un autotransporta tilts, kuru pilnībā noposta vācu armijas sapieri 1944.gadā

Tagadējo dzelzsbetona tiltu pār Daugavu uzbūvēja 1962.gadā. Tā garums – 274,4m. Pēc tilta atklāšanas, agrāk divas Daugavas pretējos krastos izvietotās pilsētas Jēkabpils un Krustpils apvienojās vienā pilsētā ar nosaukumu – Jēkabpils.

Sagatavoja Jēkabpils Vēstures muzejs