Šogad 1. oktobrī SIA ”Jēkabpils ūdens” svinēs dibināšanas 45. gadadienu. Klausoties kolēģu – tehniskā direktora Daiņa Raubiška un dzeramā ūdens apstrādes operatora Helmuta Ūbeļa- stāstījumā par pieredzēto uzņēmuma pirmsākumos, SIA “Jēkabpils ūdens” valdes loceklis Artūrs Smagars atzīst, ka uzņēmuma pirmie gadi bijuši smagi un mūsdienu paaudzei nesaprotami, taču vienlaikus norāda, ka uzņēmums šobrīd ir vēl tikai pusaudža gados- tik daudz vēl darāmā.
No kreisās: Tehniskais direktors Dainis Raubiškis, valdes loceklis Artūrs Smagars, dzeramā ūdens apstrādes operators Helmuts Ūbelis
Mums ir bijis tāds kolektīvs, kas vienmēr domāja, kā pašu spēkiem risināt dažādas problēmas
SIA ”Jēkabpils ūdens” tehniskais direktors Dainis Raubiškis toreizējā Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārvaldē 1983. gada 13. oktobrī nonāca pēc institūta pabeigšanas valsts sadales rezultātā. Savu darbu viņš uzsāka kā diplomēts meistars kanalizācijas sūknētavās. Viņš atceras, ka toreiz par meistara darbu saņēma 78 rubļus. Pēc 3 mēnešiem D. Raubiškis ticis paaugstināts par ūdensvada iecirkņa priekšnieku, jo priekšgājējs iesniedzis atlūgumu. Tā viņš šajā amatā nostrādājis līdz bijis jādodas armijā, ko turpinājis darīt arī pēc atgriešanās no armijas.
Atceroties uzņēmuma pirmsākumus, viņš uzsver, ka lielu darbu uzņēmuma izveidē ieguldījis sākotnējais vadītājs Elmārs Užulis. “Viņš vienmēr ir bijis darba cilvēks. Vienmēr domāja, kā uzlabot darbu. Viņa vadībā sākām mainīt aizbīdņus, tos pārbūvēt. Tas veicināja, ka avārijas gadījumā vairs nevajadzēja atslēgt pusi pilsētas no ūdens,” par E. Užuli saka D. Raubiškis. Materiāltehniskā bāze pieticīga, materiālu trūkums un neesamība, kadru trūkums- tādi bija toreizējie izaicinājumi. “Mums četri gaziki, direktoram- moskvičs,” situāciju atceras D. Raubiškis. “Nebija ne eļļu, rezerves daļu, bija jābrauc tās meklēt. Savukārt virpotājam darba netrūka- tika virpots viss iespējamais, lai tikai varētu strādāt.”
Vieni no visspilgtāk atmiņā palikušajiem brīžiem par toreizējo uzņēmuma darbību saistās ar Jauno gadu-vienmēr šajā laikā daudzdzīvokļu māju piektajos stāvos nebija ūdens. “Cilvēki atnāca mājās, atgrieza krānus un gaidīja, kad parādīsies siltais ūdens, jo ūdens skaitītāju jau nebija. Tas beidzās ar ūdens neesamību piektajos stāvos,” atmiņās dalās D. Raubiškis. Arī avāriju neesot trūcis. Pa sešām avārijām dienā. Divas brigādes strādāja līdz pat 20.00 vakarā. Veseļos bija slikti spiedvadi un aizbīdņi, tos nācās remontēt. Pamazām būvēja tīklus. D. Raubiškis atceras: ”Zvanītāju iela jau bija izbūvēta pirms manas atnākšanas, bet jau manā laikā būvējām Jauno ielu no Akurātera ielas līdz Zemgales ielai. Jēkaba ielā visu laiku bija avārijas, tur atvienojām veco līniju un pārlikām uz jauno. 90-to gadu sākumā ienāca jaunie materiāli, tas krietni atviegloja mūsu darbu. Vēl jāpiemin, ka agrāk uzņēmuma darba jomas bija krietni plašākās, piemēram, apkalpojām arī māju iekšējos tīklus līdz izveidojās Namu pārvalde. ”
SIA “Jēkabpils ūdens” administrācijas ēka Jaunajā ielā 60 tika celta, kad D. Raubiškis bija atgriezies no armijas. Arī ēkas celtniecībai nācies meklēt materiālus. Kamēr celtniecības darbi notika darbi, toreizējā administrācija atradās divās telpās KUK. Iepriekš tagadējās administrācijas ēkas vietā bijis šķūnis. Salīdzinot agrākos darba laikus ar šī brīža situāciju, tehniskais direktors atzīst, ka tagad vienkārši nav tādu problēmu. Ja tagad kas salūzt, var dabūt detaļu. Agrāk tā nebija. “Eļļu agrāk vedām mucām- ja pārtūka kāda caurule un eļļa iztecēja, tā bija jāsalej vietā. Tagad tā nav. Agrāk iztikām bez mobilajiem telefoniem, tagad katram iedzīvotājam ir iespēja naktī man paprasīt, kādēļ nav karstā ūdens. Toreiz atskaišu apjoms bija krietni mazāks- tagad tiek atvēlēta vesela lapa viena materiāla norakstīšanai, agrāk pietika vienas lapas, lai sarakstītu vajadzīgo,” atmiņās dalās D. Raubiškis.
“SIA “Jēkabpils ūdens” ir bijusi vienīgā mana darba vieta. Citur neesmu bijis. Mums ir bijis tāds kolektīvs, kas vienmēr domāja, kā pašu spēkiem risināt dažādas problēmas, tajā pašā laikā arī ārpus darba aizrautīgi piedalījāmies ūdenssaimniecību sporta spēlēs un veidojām citas tradīcijas, piemēram, uzņēmuma balles,” atzīst tehniskais direktors.
Līvānos mācījās kā attīrīt ūdeni Jēkabpilī
“Uz uzņēmumu atnācu, jo biju padzirdējis, ka jau 3 gadus izveidojusies laba organizācija, kurā ir iespēja tikt pašam pie sava dzīvokļa. Kā pilsētā nodod māju, tā organizācijai pienākas viens dzīvoklis. Man bija izveidojusies jauna ģimene, un es vēlējos dzīvot savā dzīvoklī, tādēļ no Gaļas kombināta 1982. gada 1. oktobrī atnācu strādāt uz tagadējo Jēkabpils ūdeni. Mani ielika darbā pieskatīt Bebru atdzelžošanas stacijas būvniecību, ko tik apzinīgi darīju, ka radīju domstarpības ar būvniekiem līdz pat tādam apmēram, ka vienu brīdi jau atmetu domu par savu dzīvokli un biju gatavs doties projām, bet uzņēmuma vadītājs pārliecināja palikt. Pēc atdzelžošanas stacijas uzbūvēšanas bija jānovērš trūkumi, ko toreiz kopā ar diviem strādniekiem paveicām. Kad stacija bija gatava, vajadzēja saprast, kā to darbināt. Lai to paveiktu, braucu uz Līvāniem ar autobusu mācīties, jo citur tādu nebija. Lai to iedarbinātu, no Ļeņingradas ezera organizējām smilts atvešanu. Tā arī sākām pirmo reizi Jēkabpilī attīrīt ūdeni. Cilvēki no citiem mikrorajoniem nāca uz Bebriem mazgāties, jo spējām nodrošināt atdzelžošanu 4 mājām. Pēc tam Bebrus savienoja ar pilsētu un tas vairs nebija aktuāli. Kad vajadzēja nodot SCO atdzelžošanas staciju, mani sauca palīgā. Kad ierados, filtri bija piebērti ar ceļa ščebjonku, organizēju tās nomaiņu uz kvarca smilti, ko atveda no Rīgas ūdens,” savu darba gaitu pirmsākumus atminas H. Ūbelis.
2000. gadā pašu spēkiem (ēku būvēja celtnieki, mēs iekārtas) uzbūvējuši Dāņu parauga atdzelžošanas staciju bez apkures Viestura ielā. Ļoti gribējuši to iedarbināt tieši Vecgada vakarā. H. Ūbelis atminas: “Lai kā mēs mēģinātu, tas neizdevās, un 22.00 mēs metām mieru. Pēc tam saremontējām un palaidām arī to”. H. Ūbeļa skatījumā liels panākums bija rekonstrukcija Veseļos. Līdz tam viss darbojies uz rokas mehānisma principa. “Iedomājieties, naktī gājām ar kārti mērīt ūdens līmeni stacijā. Laidi ūdeni baseinā un nezini, cik tur ir. Tagad visur ir automātika, signāli, nevar salīdzināt toreizējo darbu ar tagadējo,” spriež H. Ūbelis.
Aptuveni no 2000.gada Helmuts vadīja arī arodbiedrību. Bijuši pieci cilvēki, kuri ievēlēja Helmutu par vadītāju. Kā pats atzīst, viegli jau nav bijis- jācīnās par algām, labklājību, darba apstākļiem. Jāpanāk līdzsvars. Algas darbinieki prasa pacelt, bet tajā pašā laikā uzņēmumam daudz parādnieku un to reāli nevar izdarīt. Un, ja priekšniekam tika noņemtas piemaksas, tas pats attiecās arī uz darbiniekiem. Viņam vajadzēja būt starp abām pusēm un panākt kompromisu. Gan prasīt, gan piekāpties. Kolektīvs vienmēr bijis labs, lai gan darbinieki mainījās.
“Ja man jāsalīdzina toreiz un tagad, tad manā skatījumā agrāk daudz vairāk cilvēku bija savas jomas fanātiķi, kas metās iekšā sistēmā, radīja jaunas lietas, daudz ko vienkārši paveica saviem spēkiem. Kad atnāca pirmie sūkņi uz Bebriem, paši pārtulkoja instrukcijas, kā darbināt un darbināja,” toreizējos laikus atceras Helmuts.
Jau atnākot uz SIA “Jēkabpils ūdens” izaicinājumu netrūka
“Es atnācu uz SIA “Jēkabpils ūdeni” Covid laikā. Savus darbiniekus pirmo reizi sastapu attālināti. Tikai tad klātienē. Uzreiz bija jāorganizē darbs attālināti, jānodrošina visas nepieciešamās IT tehnoloģijas. Toreiz aktuāls bija jautājums par skaidrojumu sniegšanu Konkurences padomei saistība ar asenizāciju. Sekoja saules bateriju uzstādīšana Veseļos, automātiku sakārtošana. Ūdens zudumu mazināšana, remontējot tīklus, sakārtojot uzskaiti. Pašvaldības uzstādījums bija samazināt par 5%, mums izdevās vairāk. Veiksmīgas sakritības rezultātā, domājot par uzņēmuma attīstību, pirms plūdiem Jēkabpilī bijām iegādājušies pārvietojamo ģeneratoru. Tas ļoti noderēja,” tā sava darba pirmsākumus no 2020. gada nogales atceras valdes loceklis Artūrs Smagars.
Viņš saka, ka SIA “Jēkabpils ūdens” notikumu dinamika ir tik strauja, ka prātā paliek visspilgtākie brīži, kas prasījuši lielākus izaicinājumus vai veiksmīgi izdevušies. Toties, domājot par SIA “Jēkabpils ūdens” izaicinājumiem toreiz un tagad, tad to akcents ir būtiski mainījies: toreiz bija jādomā, kur dabūt tehniku, materiālus, tagad ir jādomā, kā izpildīt direktīvu, dzeramā ūdens kvalitātes prasības. Tagad ir jābūt darbības plāniem, atskaitēm dažādos šķērsgriezumos. Toreiz tā nebija. “ Esmu gandarīts, ka Jēkabpils pilsētā tiek atjaunoti un izbūvēti tīkli, uzņēmumam iegādāta jauna tehnika, īstenojam projektus, tiecamies uzlabot iekšējos procesus. Vislielākais paldies komandai. SIA “Jēkabpils ūdens” darbiniekiem, kuri visās, pat ekstremālās situācijās ir pierādījuši savu darba spēju, mērķtiecību un neatlaidību. Un arī komandas garu. To visciešāk izjutu plūdos,” pārdomās dalās A. Smagars.
Valdes loceklis spriež, ka 45 gadi nav ne daudz, ne maz. “Mēs kā uzņēmums esam tādā pusaudžu vecumā, kur vēl daudz augt un attīstīties. Sākums ir bijis smags. Jaunā paaudze to nav piedzīvojusi un visdrīzāk nevar iedomāties, kādos apstākļos nācies strādāt. Mums jāturpina augt, jāmāk pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem, jābūt elastīgiem, pašpietiekamiem, saražojot sev elektrību Veseļos un Daugavsalā. Daudz strādājam pie kolektīva saliedēšanas- gan braucam uz sporta spēlēm, piedalāmies pilsētas svētku gājienā, svinam Jāņus, rīkojam uzņēmuma lielo gada balli un arī ikdienā aprunājamies, kā kuram veicas. Dodamies iepazīt citus ūdenssaimniecības uzņēmumus, lai gūtu pieredzi un savā darbā ieviestu ko jaunu, bet uzņēmuma vīzija mums ir kā ceļa zvaigzne, ko tiecamies piepildīt: drošs, kvalitatīvs dzeramais ūdens, attīrīti notekūdeņi, sekojot līdzi tehnoloģiskajam progresam. Dzīve ir tik dinamiska, ka mums vienmēr ir jābūt plūsmā ar laika ritējumu,” stāstījumu par uzņēmumu pabeidz SIA “Jēkabpils ūdens” valdes loceklis A. Smagars.
Uzņēmums dibināts 1979. gada 1. oktobrī, pamatojoties uz Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministrijas 11.09.1979. pavēli Nr.331, atdalot to no toreizējā Jēkabpils rajona Komunālā saimniecības uzņēmuma. Jaunizveidotā uzņēmuma nosaukums bija Jēkabpils rajona Ūdensvada – kanalizācijas saimniecības pārvalde. Tā izveidošanas mērķis – ūdensapgādes uzlabošana Jēkabpils rajonā, tai skaitā, Viesītē un Aknīstē.
Savu darbību jaunizveidotais uzņēmums uzsāk ar visai kritiskā stāvoklī tam nodotiem ūdensvada (31 km) un kanalizācijas (10 km) tīkliem, bez atbilstošas tehniskās bāzes, metālapstrādes iekārtām un telpām. Tīkli tika nodoti bez tehniskās dokumentācijas. Darbības pirmajā gadā uzņēmums novērsa aptuveni 950 ūdensvada avārijas, paplašināja ūdensvada tīklus par 4,2 km un kanalizācijas tīklus par 25,3 km. Abonentu skaits – 83 uzņēmumi un iestādes. 1985.gadā uzņēmumā strādā 96 darbinieki, tai skaitā, ūdensvada iecirknī – 59, kanalizācijas iecirknī – 28, administrācijā – 9 darbinieki.
1991. gadā uzņēmumā strādā 128 darbinieki, tai skaitā administrācijā – 18 darbinieki. Abonentu skaits – 893 uzņēmumi, iestādes un iedzīvotāji. Pēdējās izmaiņas uzņēmumā notikušas 2003. gadā. Pamatojoties uz Komerclikumu un Jēkabpils pilsētas domes 18.12.2002. lēmumu Nr.30 uzņēmums tiek reorganizēts un 2003. gada 8. janvārī ierakstīts Komercreģistrā kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jēkabpils ūdens”.