Svētdien, 25. jūlijā, no Kaldabruņas skolas pagalma startēja ģimeņu izbraukums „Sēlijas stārķu ceļš”. Brauciena programmu tās izstrādātājs Jānis Dzimtais turēja noslēpumā teju līdz pēdējam brīdim, tādēļ atklājumu pietika pilnīgi visiem.
Ceļojumā devās ģimenes ar bērniem, katra kompānija savā automašīnā, lai justos droši. Braucēji bija sapulcējušies no Kaldabruņas, Bebrenes, Ilūkstes, Aknīstes, Dignājas un Rubeņiem – mazliet vairāk kā četrdesmit lieli un mazi ceļotāji. Stārķu iepazīšanu uzsākām jau brauciena sākumpunktā, un šeit pat pieaugušajiem bija jaunumi. Kādēļ stārķim sarkanas kājas? Un kad Latvijas teritorijā tie parādījušies? Izrādās, samērā nesen, tikai 17. gadsimtā, un tieši tādēļ mums nav tautasdziesmu par stārķiem, kaut arī šķiet, ka šis putns nu gan ir tik raksturīgs latviešu tradīcijām!
Nākamais pieturas punkts – Červonkas baznīca, kuras jumtu arī rotā izteiksmīga un apdzīvota stārķu ligzda. Baznīcas telpās klausījāmies klusumā, putnos un stikla vēja zvanu spēlē, kā arī centāmies saprast, kādēļ tad cilvēkiem baznīca bijusi vajadzīga senos laikos, un kādēļ tai būtu jāpastāv arī šodien.
Ja reiz ir baznīca, jābūt arī pilij. Nu, vismaz muižai. Tādēļ apstājāmies pie Asares muižas pilsdrupām, kuru augstākajā punktā mājo stārķi. Asares parkā vajadzēja krietni nopūlēties, lai atrastu visus sagatavotajā uzdevumā iekļautos Sēlijas augus. Stārķi mūs cītīgi pieskatīja, metot plašus lokus virs galvas. Pēc pastaigas un augu meklēšanas – pietura pie Zuju ezera un leģendas par tā izcelšanos klausīšanās. Ūdens silts, peldvieta labiekārtota, ūdensrozes pie paša krasta.
Sekoja tālāks pārbrauciens uz Leimaņu Latvju zīmju parku, kur, savukārt, vajadzēja atrast un atpazīt deviņas populārākās latvju zīmes. Stārķu ligzdas Leimaņu parkā nav, toties viena no tām ir cēli iekārtojusies Aleksandra Grīna parka pašā centrā.
Ceļojuma noslēgumā mūs Zasas „Bērzzemniekos” sagaidīja Anna un Laura Kalnājas, kā arī viņu zirdziņi. Ceļotājiem bija sagatavotas piknika pusdienas, un pat paši mazākie dalībnieki varēja doties izjādē.
Noslēgumu papildināja koncerts „Kur saule nenoriet”, ko sniedza Vita Talla un folkloras kopa „Raksti”, un šo koncertu finansēja Jēkabpils novada pašvaldība NVO iniciatīvu konkursa ietvaros. Sākotnēji gan saules nenorietēšanas dziesmas tika paredzēts atskaņot Kaldabruņas jaunajā skatu platformā. Taču, tā kā būvniecības cenas šogad strauji pieauga, un platformas būvniecība notiks tikai nākamgad, tad šķita ļoti piemēroti par sauli, gaismu un prieku muzicēt tieši ģimenēm ar bērniem. Un tas tiešām tika novērtēts.
Bez šaubām, maršruta laikā tika skaitītas stārķu ligzdas, un acīgākie skaitītpratēji saskaitīja veselas četrdesmit. Nākamā acīgākā brauciena dalībniece bija fotogrāfe Jana Simanoviča, un, izmantojot viņas fotogrāfijas no visiem projekta pasākumiem, septembrī izveidosim veselu galeriju un aprakstu kopu. Arī Sēlijas stārķu ceļa maršrutu publicēsim gan biedrības „Ūdenszīmes”, gan kopienu sadarbības tīkla „Sēlijas salas” mājaslapās – lai brauc visas Latvijas ģimenes.
Nākamais šī projekta pasākums – „Mākslas diena” Kaldabruņas skolā norisināsies jau piektdien, 6. augustā, no plkst. 11.00. Šīs dienas norises līdzināsies atvērtai radošajai darbnīcai, kur strādā vairāki mākslinieki, ļaujot ikvienam izmēģināt roku gleznošanā, stikla un koka apstrādē. Izgatavosim dekorācijas un fotorāmjus kopā ar Ievu Svarāni un Ievu Jātnieci, stikla brīnumus demonstrēs Ingrīda Degtjarova, koka vējazvanus siesim un skandināsim kopā ar Andru Priedi. Liela daļa šo mākslas darbu veidos atmosfēru projekta noslēguma pasākumam 27.augustā.
Visas projekta aktivitātes dalībniekiem ir bezmaksas, un braucējus lūdzam pieteikt savu dalību biedrības „Ūdenszīmes” vadītājai Ievai Jātniecei pa epastu: ieva.jatniece@gmail.com vai tālruni 29548967.
Pasākumu „Sēlijas stārķu ceļš” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Koncertu „Kur saule nenoriet” finansē Jēkabpils novada pašvaldība NVO iniciatīvu konkursa ietvaros.
