Ceturtdien, 22. jūnijā, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Militārā poligona “Sēlija” izveides likumu, nosakot priekšnoteikumus jauna militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās.
“Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā viena no valsts aizsardzības prioritātēm ir stiprināt NATO sabiedroto spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā. Sēlijas poligona likuma pieņemšana Saeimā ir skaidrs signāls mūsu sabiedrotajam, ka Latvija kā uzņemošā valsts dara visu nepieciešamo, lai nodrošinātu Latvijas un sabiedroto karavīriem papildu apmācību vietu, kur pilnveidot sadarbību un kaujas spējas,” pauž aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
Ņemot vērā NATO Madrides samitā 2022. gada vasarā pieņemtos lēmumus par lielāku sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, kā arī aizsardzības nozares mērķi palielināt Nacionālo bruņoto spēku personāla skaitu, ir izveidojusies objektīva nepieciešama īsā laikā izveidot jaunu poligonu.
Lai jau tuvāko gadu laikā Latvijā varētu nodrošināt skaitliski pieaugošo NATO sabiedroto spēku izmitināšanu un apmācību, militārajam poligonam “Sēlija” tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss un īpaši tiesiskie nosacījumi.
Likumā ietvertie atvieglojumi ļaus uzsākt militārā poligona infrastruktūras izbūvi ar servitūtu apgrūtinātos nekustamajos īpašumos, kas ir atsavināmi sabiedrības vajadzībām – militārā poligona izbūvei. Darbi, kuru rezultātā mainās īpašuma stāvoklis un vērtība, piemēram, koku ciršana vai būvdarbi, pirms atsavināšanas procesa pabeigšanas tiks organizēti pēc Aizsardzības ministrijas lēmuma par taisnīgas atlīdzības noteikšanu pieņemšanas.
Vienlaikus Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Meža likumā, kas ļaus kā kompensāciju par atsavināmo nekustamo īpašumu saņemt valsts meža zemi, ja īpašnieks būs izteicis tādu vēlmi.
Poligona attīstība tiek plānota tā, lai maksimāli neskartu privātīpašnieku tiesības un iedzīvotāju kustības brīvību – lielākā daļa poligona ir plānota mežu īpašumos.
Sēlijas poligona attīstība plānota vairākās militārās infrastruktūras izbūves kārtās. Pirmajā kārtā plānota būvniecība 12 nekustamajos īpašumos. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta kadastra datiem šo 12 nekustamo īpašumu vidū ir 4 dzīvojamās mājas, no kurām neviena šobrīd netiek patstāvīgi apdzīvota un tajās dzīvesvietu nav deklarējusi neviena fiziska persona.
Sagaidāms, ka jaunā poligona izveide ļaus stiprināt aizsardzības spējas, bet arī veicinās reģiona ekonomikas attīstību, jo palielinās cilvēku skaita pieplūdumu Aizkraukles un Jēkabpils novados, tiks sakārtota infrastruktūras un radītas jaunas darba vietas. Tas var kalpot arī par pamatojumu vietējai pašvaldībai attīstīt tās atbildībā esošo infrastruktūru.
Jau ziņots, ka 2022. gadā Aizsardzības ministrija uzsāka militārā poligona “Sēlija” izveidi 25 000 hektāru platībā, lai Latvijas valsts spētu nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu gaidāmajam sabiedroto spēku klātbūtnes pieaugumam līdz brigādes līmenim un pildītu NATO dalībvalsts saistības. Aizsardzības ministrija attīsta reģionālās militārās bāzes, poligonus un apmācību infrastruktūru, lai Latvijas reģionos stiprinātu valsts aizsardzības spējas, radītu jaunas darba vietas un sekmētu ekonomisko izaugsmi.
Noteikumu projektu par militārā poligona “Sēlija” robežām un tajā ietilpstošiem nekustamajiem īpašumiem Saeima uzdeva Aizsardzības ministrijai iesniegt Ministru kabinetā līdz 2023. gada 11. jūlijam.
Militārā poligona “Sēlija” izveides likums vēl ir jāizsludina Valsts prezidentam, un tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Latvijas Vēstnesī.