Par Latvijas 2022. gada ģeovietu, iedzīvotājiem balsojot, tapušas Krustalīča klintis Jēkabpils novada Sēlpils pagastā un Kraukļa klintis Aizkraukles novada Klintaines pagastā. Tās ir vienas no iespaidīgākajām dolomītiežu kraujām Latvijā.
Ģeovietu izvirzīšanā un balsošanā par 8 izvirzītajām ģeovietām piedalījās 59 ģeologi un ģeoloģijas interesenti.
Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludinājums un bijušā, līdz 40 m dziļā, kanjona klintis šobrīd ietver upi kā nepieejamas 2-4 m augstas sienas. Vertikālās kraujas ir šodienas Latvijas ainavai neparastas un izcili ainaviskas. Tomēr Krustalīča klintis aplūkojamas gandrīz tikai no upes puses – vai nu braucot ar laivu, vai ziemā - no ūdenskrātuves ledus.
Dabas skaitīšanas gaitā dolomīta klintis ir uzkartētas kā Eiropas savienības īpaši aizsargājamas dzīvotnes – karbonātiski pamatiežu atsegumi, kur joprojām sastopamas retās mūru un plūksnu sīkpapardes un citi klinšu augi.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu.
Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas, LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijas, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, pārgājienu uzņēmums “Spectūrisms”, kā arī Aizkraukles un Jēkabpils novadi.
Avots: Ziemeļvidzemes ģeoparks