Skolu vidi drošāku dara zināšanas, pieredze un sadarbība!
Šāda ir galvenā, taču ne vienīgā atziņa, ko Pakrojas rajonā notikušajā Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2022. gadam atbalstītā projekta LLI-506 "Droša vide skolēniem un skolotājiem - kvalitatīvas izglītības pamats" ("Safe school") noslēguma saietā pauda partnerinstitūciju pārstāvji no Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR), Jonišķu un Pakrojas rajona pašvaldības Lietuvā, kā arī no Bauskas un Jēkabpils novada pašvaldības Zemgalē.
Minētā projekta ieviešana ilga divus gadus ar mērķi pierobežas izglītības iestāžu skolotājiem un skolēniem sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes situācijās, kad skolas vide kļūst nedroša un var nodarīt būtisku kaitējumu izglītojamo fiziskajai vai mentālajai veselībai. Lai mērķi sasniegtu, vairāk nekā 180 izglītības darbiniekiem bija noorganizēti pavisam seši mācību cikli, kā arī astoņi mācību semināri par pozitīvas gaisotnes, mācību un darba vides veidošanu skolā, par vienaudžu konfliktu un mobinga risku novēršanu, komandas darbu uzvedības problēmu risināšanā, sadarbību ar pašiem bērniem un viņu vecākiem, psihologu, sociālo pedagogu un citiem speciālistiem. Pozitīvas atsauksmes guva, piemēram, Dobelē organizētās mācības Zemgales un Ziemeļlietuvas skolu audzēkņiem, lai apgūtu Drāmas metodi vardarbības izpausmju pamanīšanā un novēršanā.
Arī pamatskolu skolēniem notikušas saistošas un noderīgas mācības “Mans virtuālais “EGO””. Bērniem viegli uztveramā valodā, izmantojot plašu ilustratīvo materiālu klāstu, kvalificēta lektore runāja par tādiem tematiem kā internets un tā piedāvātās iespējas, interneta riski un apdraudējumi, kibermobings un tā izpausmes, viltus konti un viltus ziņas internetā, kā arī par citiem aktuāliem tematiem. Jāpiebilst, ka ar projekta atbalstu ir sagatavoti un interneta vidē būs pieejami viegli uztverami, videospēlei pietuvināti trīs pamācoši video sižeti – “Drošs ceļš uz skolu”, “Vienaudžu emocionālā un fiziskā vardarbība” un “Drošība internetā”.
Savukārt projekta ieviešanas noslēguma fāzē Zemgalē vairāk nekā 20 ieinteresētu izglītības nozares profesionāļu kopīgā diskusijā dedzīgi meklēja praktiskus risinājumus dažādiem izaicinājumiem skolas vides uzlabošanā, kas ietekmē audzēkņu un pedagogu pašsajūtu. Izveidojuši piecas, skaitliski līdzvērtīgas komandas, dalībnieki ķērās pie pussimts dažādu, uz attīstību vērstu ideju ģenerēšanas, veica to testēšanu, bet vērtīgākajām gatavoja prezentāciju, apguva metodiku šādas diskusijas rīkošanā.
Līdztekus tam ar projekta atbalstu Iecavā, Jēkabpilī, Jonišķos un Pakrojā notikuši saturīgi partneru pieredzes apmaiņas semināri ar konkrētu izglītības iestāžu un to infrastruktūras objektu apmeklējumu, vairākas vasaras nometnes kaimiņreģionu skolēniem un saistošas orientēšanās sacensības “Droša skola ikvienam”, kā arī izglītības darbinieku pieredzes apmaiņas brauciens uz Zviedriju, kur divās dienās dalībnieki apmeklēja piecas skolas, tikās ar iestādes vadību un mācībspēkiem, klausījās lekcijas par sadarbību ar dažādām institūcijām, par skolēnu sociālo hierarhiju, vienaudžu savstarpējo konfliktu iemesliem un citiem tematiem.
Dažas citas projekta atbalstītās aktivitātes ļāvušas sadarbības partneriem katram savā skolā, tās apkaimē vai ceļā uz skolu izvietot pavisam vairāk nekā 40 videonovērošanas kameras, to darbību salāgojot ar pašvaldības kopējo videonovērošanas sistēmu, iegādāties un uzstādīt jaunus teritorijas nožogojuma elementus, kas pasargā bērnus no transporta negadījumiem uz ielas.
Jēkabpilī, piemēram, minētajam mērķim kalpos Jēkabpils 2.vidusskolā Rīgas ielā 200 (iepriekš Jēkabpils pamatskola) uzstādītā videonovērošanas sistēma gan iekštelpās, gan skolas teritorijā, kā arī ap skolas teritoriju jaunizbūvētais un atjaunotais žogs.
Projekta kopējais finansējums ir 452 585,75 euro, tostarp ERAF finansējums – 384 697,86 euro.
Jēkabpils novada pašvaldības finansējums 90 002,34 euro, tostarp ERAF finansējums 76 501,98 euro.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.