In memoriam Jānis Amats

Jānis Amats
(06.09.1935.-13.02.2021.)

„ Tu aizej sniegos baltos,

Uz kokiem baltas ēnas krīt,

Un vēji klusinātos altos

Tev klusu šūpļa dziesmu dzied.”

                                                 /K.Apškrūma/

Sestdien, 13.februārī, mūžībā devies Jēkabpils Goda pilsonis Jānis Amats. Jēkabpilieši viņu pazina kā cilvēku, kurš atbildīgi sargāja un pētīja novada kultūrvēsturi, cēla dienas gaismā senus pieminekļus, pētīja tautas likteņgaitas, dodoties ekspedīcijās un piedaloties arheoloģiskajos izrakumos. To viņš uzskatīja par savu pienākumu un dzīves uzdevumu – atrast, saglabāt, apkopot un nodot nākamajām paaudzēm savas zināšanas un materiālus par sabiedrībā notiekošo, tautas vēsturi un kultūras mantojumu. Viņa mājas bibliotēkā atrodami daudzi viņa paša apkopotie vēstures liecību sējumi, izmantotie preses izdevumi, vērtīgas grāmatas, vēsturiskas fotogrāfijas, viņam pasniegtās pateicības un apbalvojumi. Tas ir gadiem ilgs, pedantisks un rūpīgs darbs, strādājot arhīvos un meklējot vajadzīgās ziņas periodikā.

Jānis Amats dzimis 1935.gada 6.septembrī Latgales artilērijas pulka virsseržanta Jāņa Amata un Vilmas (dz. Bērziņa ) ģimenē. Dokumentos kā dzimšanas vieta reģistrēta Rīga, jo dienā, kad Jānis nāca pasaulē viņa māte bija aizbraukusi uz Rīgu, taču par savu dzimto vietu viņš uzskatīja Krustpili.

Jānis 1954. gada 24. jūnijā beidza Krustpils 1. vidusskolu, bet 24. septembrī tika iesaukts Padomju armijā. Pēc dienesta 1957. gadā sākās darbs 25 gadu garumā Jēkabpils 14. ceļu ekspluatācijas rajonā. Studēja neklātienē Rīgas Politehniskajā institūtā, vēlāk strādāja Jēkabpils muzejā, bija Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors, Latvijas Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļas vadītājs.

Jānis Amats dzīves laikā strādāja dažādos darbos-  bija ceļu būves inženieris, muzeja darbinieks, Jēkabpils pilsētas padomes deputāts, darbojās Latviešu strēlnieku apvienībā. 1991. gadā bija barikāžu dalībnieks, Eiropas Kultūras mantojuma dienu organizētājs Jēkabpils rajonā, Latvijas Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļas vadītājs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors.

1959.gada 19.septembrī Jānis Amats apprecējās ar savu mūža mīlestību Ainu Jansoni un kopā laulībā nodzīvoja līdz pat Dimanta kāzām. Aina jau gandrīz gadu  ir mūžībā, kur viņai tagad piebiedrojies arī Jānis. Kopā viņi izaudzināja dēlu Andri un meitu Dainu, un lepojās ar kuplu mazbērnu un mazmazbērnu pulku.

Atmodas laikā Jānis Amats aktīvi darbojās Tautas frontē - vispirms Latvijas Tautas frontes nodaļas, vēlāk Jēkabpils nodaļas domes sastāvā. No Tautas frontes viņš tika ievēlēts par Jēkabpils pilsētas domes deputātu. 1991.gada barikāžu laikā Jānim Amatam, kā Jēkabpils pilsētas domes deputātam, 14.janvāra agrā rītā tika uzdots vest pirmo jēkabpiliešu grupu uz Rīgu barikāžu aizstāvēšanai Zaķusalā pie Televīzijas torņa. Viņš atmiņās par šo dienu rakstīja: “Braucām pretim nezināmajam. Atvadījos no dzīves biedres, kā jau karā aizejot.”

1992. gadā Jāni Amats kļuva par kultūras pieminekļu aizsardzības Jēkabpils rajona galveno valsts inspektoru un viņa pienākums bija regulāri apsekot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus, uzraudzīt, lai tie netiktu bojāti un patvaļīgi pārveidoti. Jānis savus pienākumus veica ļoti atbildīgi, kā arī dalījās ar  savām zināšanām.

Novērtējot Jāņa ieguldījumu un rūpīgo darbu, dzīves laikā viņš saņēma vairākus apbalvojumus un atzinības. 2010.gadā Jānim Amatam par mūža ieguldījumu novada izpētē un Jēkabpils pilsētas kultūrvēsturisko pieminekļu aizsardzībā tika piešķirts Jēkabpils Goda pilsoņa  nosaukums. 1991.gadā viņam piešķirta Barikāžu dalībnieka Piemiņas zīme.

Jānis Amats dzīves laikā saņēma vairākus gan valsts, gan pašvaldību un dažādu institūciju apbalvojumus.  2010. gadā viņš saņēma pateicību no kultūras ministra par mūža ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā un novadpētniecībā Jēkabpils, Krustpils, Aknīstes, Salas un Viesītes novadā sakarā ar aiziešanu pelnītā atpūtā. 2012. gadā Latvijas Valsts aizsardzības fonds “Lāčplēsis” viņu apbalvoja ar goda zīmi bronzā par mūža ieguldījumu novadu pētniecības darbā.

2014. gadā nāca klajā Jāņa Amata uzrakstītā  grāmata “Jēkabpils frontes lokā”. Jānis atsaucīgi iesaistījās Jēkabpils pilsētas organizētajos pasākumos, vienmēr sniedza atbalstu bibliotēku darbam, daloties savās zināšanās. Spēja priecāties par dzīvi un vienmēr mācēja līdzcilvēkiem pateikt paldies un labus vārdus.

Jāņa Amata piepildītais mūžs ir aizritējis, bet gaisma paliek šeit- viņa ģimenē  un mazbērnos, mazmazbērnos. Viņa paveiktajā mūža darbā, inteliģencē un sirds bagātībā, cieņā pret darbu un cilvēkiem.

Skumju brīdī noliecam galvas un izsakām visdziļāko līdzjūtību Jāņa Amata ģimenei, radiem un domubiedriem.

Jēkabpils Goda pilsoni Jāni Amatu pēdējā gaitā izvadīs sestdien, 20.februārī, no Krustpils evaņģēliski luteriskās baznīcas (Jēkabpilī, Rīgas iela 211a). Tie, kuri pazina Jāni Amatu un vēlas atvadīties, aicināti baznīcā to darīt no pulksten 12.00 līdz 13.00, ievērojot visas epidemioloģiskās prasības, lietojot sejas aizsargmaskas un ievērojot distanci. Savukārt pulksten 13.00 Krustpils evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks bēru dievkalpojums, kurā piedalās tuvinieki. Pēc tam Jānis Amats tiks guldīts Krustpils novada Pupenu kapos.

                                                                                                                                                                                Jēkabpils pilsētas pašvaldība