D.Krasnopoļskas foto
Ķērpji ir interesanti organismi, kas nav augi, bet pašlaik ir pieskaitīti pie sēnēm. Kāpēc tā? Pasaulē veicot aizvien vairāk pētījumus, kļuva skaidrs, ka sēne ķērpja laponī dominē un aļģe aizņem mazāku daļu. Ķērpis veido simbiozi starp sēni un aļģi. Tas nozīmē, ka aļģe bioķīmisko procesu rezultātā nodrošina sēni ar barības vielām, bet sēne pasargā ķērpi no dažādiem vides nelabvēlīgiem apstākļiem. Ķērpi jau gadu desmitiem cilvēki visā pasaulē ir izmantojuši kā vides indikatoru, piemēram, novērtējot gaisa piesārņojumu vai vides dabiskumu.
Pēdējais ķērpju apkopojums liecina, ka 2015. gadā Latvijā sastopamas 573 ķērpju sugas. Kopumā 82% Latvijā sastopamo īpaši aizsargājamo ķērpju sugu un 65% Sarkanās grāmatas ķērpju sugu izplatība ir saistīta ar mežiem. Tomēr maz ir zināms par šo ķērpju izplatīšanās spējām.
Zvīņainā telotrēma ir reta ķērpju suga Latvijā; tā ir īpaši aizsargājama, kā arī mikroliegumu suga un ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Zvīņainā telotrēma ir augstvērtīgu mežu biotopu speciālā suga un tā ir sastopama vecu lapu koku un jauktu koku mežos uz lapu koku stumbriem.
Pēcdoktorantūras projekta ietvaros (Epifītu metapopulāciju dinamika boreo-nemorālā meža ainavā, projekta nr. 1.1.1.2/16/I/001) sadarbībā ar Akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” Anna Mežaka kopā ar kolēģiem un studentiem no Daugavpils Universitātes jau trešo gadu veic zinātnisku pētījumu par reta ķērpja, zvīņainās telotrēmas metapopulācijām Dimantu meža masīva lapu koku mežos Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot ķērpja telpisko struktūru un vides prasības, kas palīdzētu saprast vai zvīņainai telotrēmai ir izplatīšanās spēju ierobežojumi. Pētījuma rezultāti ne tikai sniegs ieguldījumu zinātnes attīstībā, bet arī būs praktiski pielietojami gan plānojot ilgtspējīgu mežsaimniecību meža ainavā, gan arī dabas aizsardzībā, veicot zvīņainās telotrēmas aizsardzības pasākumus.
Pašlaik zvīņainā telotrēma, pārbaudot vairāk kā 1000 potenciālos substrātkokus, atrasta uz 41 koka 1x1 km lielā parauglaukumā. Turpinās darbs pie pētījuma rezultātu izvērtēšanas.
Interesentiem ir iespēja iepazīties ar pētījuma teritoriju un zvīņaino telotrēmu Dimantu meža masīvā, kā arī ar Daugavpils Universitātes Studiju un pētniecības centru “Ilgas”, iepriekš to saskaņojot ar Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūtu.
Plašāk par projektu: https://du.lv/project/epifitu-metapopulaciju-dinamika-boreonemorala-meza-ainava/
Epasts kontaktinformācijai: anna.mezaka@du.lv
Autore: Dr biol. Anna Mežaka, Daugavpils Universitāte