Jēkabpils novada Galvenās bibliotēkas 2024.gada decembra  plāns

Jēkabpils novada Galvenajā bibliotēkā ( Rīgas iela 212) no  02. – 30.12.2024  gleznu izstāde “ Bez vārdiem.. Viktorija Artemjeva’’

Ikdienas darbos reizēm mēdzam pazaudēt savu iedvesmu un radīšanas prieku, tāpēc vērts iedvesmoties , bibliotēkā aplūkojot jēkabpilietes, ukraiņu biedrības ‘’Javir’’ dalībnieces Viktorijas Artemjevas gleznu izstādi ‘’ Bez vārdiem’’. Laika gaitā cilvēce ir iemācījusies izmantot dažādas neverbālas kustības un zīmes, lai bez vārdiem atklātu citiem savus nodomus un jūtas. Piemēram, visi zina, ka ir zīmju valoda, bet interesantākā ir krāsu valoda, kurā ar dažādu toņu palīdzību var sazināties un izteikt savas domas. Gleznās ir emocijas, raksturs, noskaņa, kas runā klusumā, bet ļoti izteiksmīgi. Ikviens, skatoties gleznās, klusi bez vārdiem, var pateikties par radošumu, par smaidu , labu vārdu, skaistumu...

Izstāde sadarbībā ar Jēkabpils ukraiņu kultūrizglītojošo biedrību “Javir’’

Jēkabpils novada  Galvenajā bibliotēkā ( Rīgas iela 212) 20.12.2024. plkst. 16.oo pasākums  ‘’Dzeja muzikālā un vizuālā interpretācijā’’

Tradicionāli skaistajā  Ziemassvētku gaidīšanas laikā bibliotēkā notiek sadarbības pasākums ar Jēkabpils ukraiņu biedrību “Javir”.  Ukraiņu tauta vienmēr ir bijusi radoša, dziedoša, dejojoša un dzeju mīloša. Viņu literatūra ir fenomenāla un neparasta. Katrs Ukrainas vēsturiskais posms saistās ar  slavenu rakstnieku, lasot literatūras šedevrus iespējams apgūt vēsturi. Šogad ziemas noskaņas literāri  muzikālajā pasākumā atcerēsimies unikālu sievieti, dzejnieci, kuras rindas pauž emociju vētru, un dzejoļi paliek dziļi sirdī -  Lesju Ukrainku. Dzejnieces dzīvesstāstu vizualizēs un dziesmās izdziedās biedrības ‘’Javir’’ bērnu vokālā studija un jauktais ansamblis. 

Pasākums notiks sadarbībā ar Jēkabpils ukraiņu kultūrizglītojošo biedrību “Javir’’

Jēkabpils novada  Galvenajā bibliotēkā ( Rīgas iela 212) no 02. – 30.12.2024 tematiska izstāde ‘’Rūķības. Aivaram Neibartam – 85’’

Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, pirms 85 gadiem Liepājā dzimis dzejnieks Aivars Neibarts, vairāku grupas "Līvi" dziesmu tekstu autors. Viņš ir leģendāro dziesmu "Bailes par ziņģi", "Spoku koks", "Rožu laukums”, Notiksies kam jānotiek" un "Ziņģe par bailēm" tekstu autors.  Dzejnieks dzimis 1939.gada 5.decembrī Liepājā. Ģimene 1944.gadā devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, taču atgriežas Latvijā, Rīgā. 1958.gadā viņš absolvējis Rīgas 4.vidusskolu. No 1958. līdz 1960.gadam studējis Latvijas Valsts universitātē filoloģiju, nebeidza. Bijis krāvējs, skatuves strādnieks, jumiķis, kinonomas redaktors.

Aivars Neibarts ir astoņu dzejoļu krājumu autors, dzeja bērniem apkopota četros krājumos. Viņam piemita neierobežota fantāzija un paradoksāla domāšana. Ierosmes tēlainībai smeltas galvenokārt dabā un pilsētas nomales ikdienas norisēs.

Jēkabpils novada  Galvenajā bibliotēkā ( Rīgas iela 212) no 02. – 30.12.2024 tematiska izstāde ‘’Ziemassvētki latviešu tradīcijās. Triju dienu scenārijs’’

Ziemas saulgrieži – mūsu senčiem vieni no svarīgākajiem gadskārtu svētkiem. Simboliski šis ir ļoti nozīmīgs brīdis, kad tiek veikti rituāli, lai atbrīvotos no visa sliktā un negatīvā, un atbrīvotu ceļu  labajam, jaunajam un gaišajam. Laikā no 21. līdz 23. decembrim, kā arī divas nedēļas pirms un pēc Ziemas saulgriežiem latvieši gavēja, lai attīrītu miesu un prātu, gatavoja tradicionālos rotājumus – puzurus un salmu saulītes.  Trīs ziemas saulgriežu dienas - pirmajā ziemas saulgriežu vakars, 21. decembris, bija bluķa vilkšanas vakars, kas bija ārkārtīgi svarīgs rituāls, atvadoties no visa vecā iepriekšējā gadā un sagaidot jauno gadu; 22. decembris bija zīlēšanas rituālu un rotaļu diena: rotaļas, ko izspēlē Ziemas saulgriežos, simbolizē auglības rituālus, vecā aiziešanu un jaunā atnākšanu;  23. decembris – masku gājieni: tiek vilktas maskas, un ļaudis iet maskoties pie kaimiņiem. Pārtapšana citā tēlā, uzvelkot masku, ļauj “izdauzīties” un palaist ārā to, kas ir sakrājies pa gadu.

Jēkabpils novada  Galvenajā bibliotēkā ( Rīgas iela 212) no 02. – 30.12.2024. novadpētniecības izstāde “Vīrs ar mežragu. Arvīds Klišāns”

A.Klišāns dzimis 1934.gada 6.decembrī Kalupes pagastā. 30. gadu beigās Klišānu ģimene pārceļas uz Daugavas kreiso krastu - Dignāju, kas ir tēva - lauksaimnieka Eduarda Klišāna dzimtā puse. Šeit E.Klišāns nodibina pūtēju orķestri, kurā pirmo muzikālo pieredzi gūst dēls Arvīds.

A.Klišāns mācījies Ģipterānu pamatskolā, Līvānu vidusskolā, vēlāk - Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Tālākais muzikālās izglītības ceļš ved uz Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju. 1954. gadā uzsāk mežradznieka karjeru Latvijas Nacionālās operas orķestrī. Līdztekus darbojies kā pedagogs un mežraga spēlē ievadījis jaunos mūziķus.

Sarakstījis grāmatu „Mežraga spēles skola”.

Ir pasaules Mežragu asociācijas Goda biedrs.

Ar panākumiem koncertējis daudzās pasaules valstīs, daudzu konkursu un goda nosaukumu laureāts. 2005. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Kopš 2013. gada A.Klišāns ir Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts.

Latvijas Radio un Latvijas TV arhīvos, skaņu platēs un diskos glabājas ap simts koncertu un skaņdarbu ierakstu, kuros mežragu spēlējis Arvīds Klišāns.

Jēkabpils novada  Galvenā bibliotēka