26. maijā Jēkabpilī, Vecpilsētas laukumā, Swedbank un Jēkabpils novada pašvaldības organizētajā Dziesmusvētku ieskandināšanas pasākumā “Ceļš uz Dziesmusvētkiem” iestādīja jaunās šķirnes ‘Dziesmusvētki’ rododendru. Košumkrūma augšanu stiprināja Atašienes folkloras kopas “Vīraksne” un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas kvarteta (Roberts, Rihards, Normunds un Katrīna) uzstāšanās.
Unikālā rododendra šķirne, kas radīta Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā “Babīte” un veltīta Dziesmu un deju svētku 150 gadu tradīcijai, turpmāk priecēs jēkabpiliešus un pilsētas viesus katru vasaru, atgādinot par Dziesmusvētku tradīcijas krāšņumu. Īpašais rododendrs tiks reģistrēts Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā un pavairots, lai pēc dažiem gadiem tā stādus varētu iegādāties ikviens interesents visā pasaulē.
“Līdz Dziesmu un deju svētkiem ir palikušas vien 34 dienas. Svētki šogad svin 150 gadi. Tie paies tradīcijas zīmē. Tradīcija ir ne tikai Noslēguma koncerts Mežaparkā estrādē, kur kopā no malu malām sabrauc dziedātāji, dejotāji, pūtēji, koklētāji, folkloras un tautas mūzikas spēlmaņi, bet arī pats Dziesmu un deju svētku tapšanas process. Liels paldies katram, kas piedalās šajā tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesā. Paldies ikvienam, arī katrai pašvaldībai. Paldies svētku atbalstītājiem, mūsu ilggadīgajam sadarbības partnerim Swedbank. Novēlu ikvienam nepazaudēt šo mūžīgo dzinēju, kas mums latviešiem ir īpašs. Uz tikšanos svētkos,” akcentē Svētku rīkotāja –Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.
“Viss lielais, skaistais, iespaidīgais top no maziem mirkļiem, pieredzēm, soļiem un darbiem. Arī Dziesmusvētki un Latvija. Lielo kopības sajūtu Dziesmusvētkos un spēcīgo tradīciju, kas spējusi izturēt laika un likteņa pārbaudi, veido katrs no mums, katrs smaids un asara, ikviena balss un solis. Jau pavisam drīz Dziesmu un deju svētki atkal izplauks pilnā krāšņumā, un mēs kā ilggadēji tradīcijas atbalstītāji no sirds ceram, ka arī ziedošie ‘Dziesmusvētki’ krāšņos Latvijas pilsētas un Dziesmu svētku tradīcijas 150gadi,” saka “Swedbank Latvija” valdes loceklis Vadims Frolovs.
“Šajos Dziesmusvētkos no Jēkabpils novada piedalīsies 990 dalībnieki 42 kolektīvos, kas veido daudzu paaudžu satikšanos koros, deju kolektīvos, folkloras kopās, vokālajos ansambļos, pūtēju orķestros, amatu prasmēs, bērnu un jauniešu kolektīvos un mazākumtautību kolektīvos. Mūsu kolektīvos darbojas dalībnieki, kuri savu mūžu iepinuši kultūras vērtību vainagā daudzu gadu desmitu garumā: korī “Atvasara” dzied 94 un 92 gadus jauni dziedātāji, folkloras kopā “Vīraksne” dzied 90 gadus jauna dziedātāja, un arī svētku jaunākais dalībnieks, kuram ir viens gads un 10 mēneši, jau līdzi darbojas “Vīraksnē”. Ziedošo rododendru ‘Dziesmusvētki’ centīsimies aprūpēt un kopt, ne tikai sniedzot veldzi ar ūdeni un labām domām, bet arī saglabājot un kopjot kultūras tradīcijas Jēkabpils novadā,” sacīja Jēkabpils novada Kultūras pārvaldes direktore Valda Jermanova.
Jēkabpils pilsētas un apriņķa ceļš uz Dziesmusvētkiem aizsācies vairāk nekā pirms 100 gadiem: ar Sēlpils kora dibināšanu 1919. gadā; ar dziesmu dienām Pētera Barisona dzimtajā pusē Vīgatnē kopš 1923. gada; ar teātra tradīciju aizsākumiem 20.gs. 20-tajos gados Gārsenē; ar 1927. gadā ieskandinātajiem Krustpils-Jēkabpils novadu Dziesmusvētkiem, kur piedalās Krustpils kultūras biedrības un Mežmuižas (Vīpes) kori; ar pūtēju orķestru aizsākumiem kopš 1934. gada; ar 1937. gada iesvētīto Aizsargu namu, kura mērķis ir kopt nacionālo ideju un kultūru, kur darbojas Aizsargu pūtēju orķestris un teātris; ar deju tradīciju aizsākumiem 1957. gadā Zīlānos.
Evas Johansones vadītajā pasākumā piedalījās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieki – Atašienes folkloras kopa “Vīraksne”, kā arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas kvartets, kura dalībnieki katrs ir kādā kolektīvā, kas pošas uz Dziesmusvētkiem Rīgā. Pasākumā klātesošajiem bija iespēja ierakstīt savu dzimto vietu Lielajā Dziesmusvētku sienā – ceļojošā Latvijas kartē, iemūžinot svētku dalībnieku izcelsmes vietu daudzveidību un kopā aužot simbolisku Dziesmusvētku ģeogrāfijas rakstu.
Jēkabpils ir viena no astoņām pilsētām, kuru rotās divus metrus platais un 1,8 metrus augstais ‘Dziesmusvētki’ rododendrs. Tāpat ‘Dziesmusvētki’ vietējo kolektīvu dziesmu pavadījumā uzplauks arī Valmierā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgā. ‘Dziesmusvētki’ ir bagātīgi ziedošs vasarzaļais rododendrs ar koši oranžas krāsas ziediem, kas izplaukst jūnija sākumā. Šķirnei ir laba ziemcietība, tāpēc tā piemērota audzēšanai visā Latvijā.
Swedbank organizētie reģionālie ieskandināšanas pasākumi un rododendru stādīšana noslēgsies Rīgā – tāpat kā Dziesmusvētku procesa kulminācija, kopā svinot 150 gadus vienai no svarīgākajām latviešu tradīcijām. XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 30. jūnija līdz 9. jūlijam un pulcēs vairāk kā 40 000 dalībnieku.