Šovasar Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti apmeklēt vairāk nekā 60 Latvijas kultūras un dabas objektus, kas piedzīvojuši vērienīgas pārvērtības. Ieguldot 120,8 miljonus eiro, no kuriem 68 miljoni ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, ir nodrošināts, ka arī nākamajām paaudzēm tiks saglabātas 40 pašvaldībās atrodamas vēsturiskās vērtības, kas turpinās stāstīt savus stāstus. Objektu pārvērtības apkopotas Kultūras ministrijas informatīvajā kampaņā “Atrastā Latvija”, kā arī grāmatā, kas ļaus līdz niansēm novērtēt paveikto un atklāt katras vietas īpašo stāstu.
“Nacionālā identitāte un sava kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanās un novērtēšana ir ārkārtīgi nozīmīga, lai stiprinātu saliedētu un pašpārliecinātu sabiedrību. Kampaņas ietvaros veicām arī sabiedrības aptauju un ir liels prieks redzēt, ka 67% no aptaujātajiem[1] norādījuši - apceļojot Latviju, viņiem ir svarīgi zināt šo vietu rašanās un pastāvēšanas vēsturi. Un teju trīs ceturtdaļas jeb 74% ir lepni par Latvijas kultūrvēsturiskajiem objektiem. Tas pierāda, cik svarīgi ir padarīt tās pieejamas pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam, un es aicinu katru vasarā doties kādā no kultūras un dabas mantojuma ceļiem,” aicina kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Grāmatā “Atrastā Latvija” visi atjaunotie objekti sarindoti septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos – jau gatavos maršrutos, ko var izmantot, dodoties Latvijas iepazīšanas braucienos. Katram objektam iespējams aplūkot pirms un pēc atjaunošanas uzņemtās fotogrāfijas, uzzināt par vietas vēsturi, veiktajām pārmaiņām un investīcijām. Grāmatu jebkurš var aplūkot mājaslapā www.atrastalatvija.lv.
Katram ceļam arī ir savs vēstnesis, kura saknes ir meklējamas kādā no vietām, kurai cauri vijas attiecīgais ceļš. Dodoties uz Latgales pusi, vērts apmeklēt Daugavas un Māras ceļus, kurus pārstāv motosportists Reinis Nitišs un dziedātāja Dināra Rudāne. Vidzemē objekti sarindoti Gaismas ceļā, kura vēstnese ir aktrise Anta Aizupe, un Baltijas ceļā ar TV personību Rūtu Dvinsku kā ceļa vēstnesi. Zemgali un Kurzemi savieno Jēkaba ceļš, kurā doties aicina radošā producente Rūta Reinika-Preisa. Kurzemes piekrastē atrodama aktrises Ditas Lūriņas dzimtā Liepāja, kuras objekti ir iekļauti Brīvības ceļā, savukārt doties Līvu ceļā, kas vijas gar jūras piekrasti no Saulkrastiem līdz pat Ventspilij iespējams kopā ar TV un radio personību Baibu Sipenieci-Gavari.
Daļa no objektiem izceļ vēsturiskās vērtības, kuras vērts izzināt un iepazīt, lai caur tām izprastu nozīmīgus pavērsiena punktus mūsu tautas vēsturē. Bet vēsturi ir iespējams arī radīt – ar jauniem, sabiedrībai nozīmīgiem, vērtīgiem atklājumiem. Tā šogad durvis apmeklētājiem Ventspilī vēris Zinātnes centrs Vizium, kur jebkurš var atklāt un iepazīt nozīmīgus zinātnes jautājumus. Pirmie koncerti ir izskanējuši atjaunotajā koncertzālē “Pūt, vējiņi!”. Liepājniekiem un arī citiem latviešiem tik nozīmīgā vieta ir ieguvusi jaunu telpu, vidi un skanējumu. Vairākās pilīs, muižās un parkos ir izveidotas interaktīvas ekspozīcijas un lietotnes, kas ļauj iepazīt šo vietu vēsturi - pagātnes notikumus, muzikālas teiksmas un projekcijas ar video stāstiem.
“Kultūrvēsturiskas vietas ir ļoti nozīmīgas, lai pamatīgāk apgūtu vēsturi, turklāt ne tikai vēstures studentiem vai pētniekiem, bet ikkatram no mums. Cilvēki daudz vieglāk un labāk uztver vēsturi caur stāstiem, atmiņām, senām ēkām – pilīm, cietokšņiem, muižām, baznīcām, krogiem. Stāsti un redzētais paliek atmiņā uz ilgiem laikiem, kamēr vēstures grāmatas rokās paņem krietni mazāka ļaužu daļa un vēl mazāk ir to, kas tās arī padziļināti izlasa,” uzsver vēsturnieks, Latvijas Vēstures institūta direktors Gvido Traube.
Arī 2022. gadā ceļotājiem iespējams piedalīties Latvijas iepazīšanas spēlē. Lai piesaistītu un motivētu doties ceļā pēc iespējas vairāk cilvēku, spēlē var iesaistīties trīs dažādos līdzdalības līmeņos.
- Brīvdienu ceļotāji var apmeklēt jebkuru no Atrastās Latvija objektiem, pie tā uzņemt foto un publicēt to savā sociālā tīkla Instagram profilā, atzīmējot @AtrastaLatvija.
- Fotomirkļu medniekiem jāizpilda ceļu vēstnešu fotouzdevumus – atkārtot viņu publicētos attēlus objektos un ievietot to savā Instagram profilā, atzīmējot @AtrastaLatvija un vēstneša profilu.
- Savukārt Izaicinājumu meklētājiem izstrādātas uzdevumu lapas katram ceļam, kas pieejamas mājaslapā atrastalatvija.lv. Izpildot tās var sacensties par spēles galvenajām balvām: nakšņošanu un brokastīm Ungurmuižā, ieejas karti ģimenei Zinātnes centrā Vizium un izbraucienu ar plostu pa mazo Ludzas ezeru un vakariņām četrām personām.
Kampaņas laikā par Kultūras un dabas mantojuma ceļiem vairāk var uzzināt gan mājaslapā, gan arī jaunizveidotā Instagram kontā - @AtrastaLatvija, kurā var gan aplūkot fotoattēlus no visiem maršrutiem, gan arī redzēt detalizētus spēles noteikumus un sekot līdzi citām aktualitātēm.
Par projektu:
Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” četrās kārtās veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.