Nav viegli uzsākt rakstīt par februāri- Sveču un mīlestības mēnesi, kad gandrīz visa pasaule šausmās noskatās uz cietējas Ukrainas pusi, kur savus nāves taustekļus iestiepis agresors- Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins un viņa domubiedri. Kā lai raksta par rotaļām un smiekliem, kad Ukrainā bumbu sprādzienos iet bojā pat bērni?
“Pasaule vairs nebūs tāda, kādu mēs to pazinām līdz šim!” skan no ekrāniem politiķu doma, un kļūst nedaudz baisi nezināmās nākotnes priekšā. Bet tā gribas vēl pabūt tur, bezrūpīgajā pirmskara laikā! Vai nu gluži “bezrūpīgajā”, bet tagad daudzas šīs rūpes liekas sīkas un mazsvarīgas draudošā atomkara vai vismaz atomkatastrofas priekšā. Lai notiek- pagriežam laika ratu uz februāra sākumu!...
2. februāris - Sveču diena. Bērnudārza mazuļi, 3. un 4. klases skolēni aktīvi rosās sveču liešanas darbnīcās. Nu var likt lietā sveču izstādē redzētās gudrības.
4. februārī sākas Olimpiskās spēles Pekinā. Sporta sacensības vēro daudzu cilvēku acis. Arī skolas tehnoloģiju ekrānos lielāko klašu skolēni starpbrīžos var noraudzīties sacensību veiksmēs un neveiksmēs, var just līdzi Latvijas sportistu aktivitātēm. Olimpisko spēļu aktualitātes līdz divdesmitajam februārim ir galvenais medijpratību pulciņa nodarbību temats. Tomēr līdztekus tam arvien vairāk sevi piesaka kāda cita ziņa- vērojamas Krievijas karaspēka aktivitātes tuvu Ukrainas robežām...
8. februāris - Droša interneta diena. Visas nedēļas garumā klases aktīvi iesaistījās dažādās aktivitātēs- iepazinās ar prezentācijām, skatījās animācijas filmiņas “Aitu dzīve”, pildīja testus un uzdevumus.
Meteņi ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī, bet dažkārt tos svin arī septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Redzot, kā siltais laiks un saulīte pamazām nokausē sniegu un vēlēdamies vēl izbaudīt ziemas priekus, nolemjam Meteņu tradīcijas iepazīt jau februāra pirmajā pusē.
Kas gan tur iet pa krēslaino skolas gaiteni un sauc visus ārā? Kas ir šis dīvainais vīrs ar melno bārdu? Lūk, viņš apstājas uz skolas lieveņa visiem iepretī un skaidro, ka esot Meteņtēvs. Turpat līdzās ir dramatiskā pulciņa dalībnieces, kas stāsta par to, kas ir Meteņi un kādi ticējumi saistās ar šiem svētkiem. Tautasdziesmās izskan seno tradīciju daudzveidība. Meteņtēvs kopā ar saviem palīgiem iesaista klātesošos senās Meteņu izdarībās- aicina trokšņot, lielīties, nest bērnus ar “maisu” uz sniega kupenu, pamēģināt kādu sportisku vingrojumu- un beidzot “aplej” visus ar ūdeni.
Mazāko klašu skolēni ar ragaviņām brauc no kalniņa, bet lielākie, apvienojot seno tradīciju- Meteņos tālu braukt- ar mūsdienīgo orientēšanās sportu, meklē kontrolpunktus, velkot līdzi ragaviņas, kurās sēž kāds no klasesbiedriem. Katra komanda cīnās, cik vien var. Varonīgi turpina ceļu pat tad, kad gadās iekrist trasei līdzās esošajā upītē un nedaudz samērcēties. Likumsakarīgi- uzvar 9. klase. Un vēl- visi var baudīt saldumus.
14. februāris - Valentīndiena. Mūsu skolā - Sirsniņdiena. To organizē 4. klase, jo šis ir viņu mēnesis. (Katrai klasei sev norādītajā mēnesī ir jāizdomā kāds pasākums, ar ko bagātināt skolas dzīvi.) Katram skolēnam uz muguras piestiprināta papīra sirsniņa. Uz tās citi raksta labus novēlējumus un komplimentus. Jauki izlasīt par sevi kaut ko labu! Bet kā ir ar patiesu draudzību? Vai mums ir paveicies sastapt patiesu draugu? Tādu, kam var uzticēties, kas palīdz problēmās? Skolēnu aptaujas rezultāti iepriecina. 90% bērnu uzskata, ka viņiem ir šāds draugs, 5% šaubās, bet pārējie 5% atzīst, ka šāds draugs vēl nav satikts. Sirsniņdiena ienāk arī bērnudārzā. Tur tiek ceptas vafeļu sirsniņas. Bērni apģērbj sarkanas drēbes. Tas izskatās koši!
Pie mazuļiem atkal ierodas skolas bibliotekāre. Viņa lasa fragmentus no Jura Zvirgzdiņa grāmatas “Kapteiņa zirdziņš”. Ir pārrunas par šo Bērnu žūrijas grāmatu. Tiek izskaidrots, kā izpildīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas sagatavotās darba lapas par lasāmajām grāmatiņām.
Šomēnes 8., 9. klase iesaistās Latvijas valsts mežu pētnieciskajā spēlē “Mežotājs”. Tā izveidota, lai padziļinātu interesi un izpratni par mežu apsaimniekošanu.
9. klases skolniece Elīna Kriškāne attālināti piedalās latviešu valodas un literatūras 48. olimpiādē.
Viss šķiet neparasti, jo līdzdalība šādā formā ir pirmo reizi.
Mācās arī pedagogi. Skolās arvien vairāk ienāk informācijas tehnoloģiju (IT). Jāprot tās lietderīgi izmantot. Digitālo prasmju paaugstināšanas kursos “Cilvēcīgi par tehnoloģijām” piedalās piecas skolotājas. Notiek arī pieredzes apmaiņas seminārs ar kaimiņu Augšdaugavas novada IT speciālisti.
Un tad ir 24. februāris... Šī diena melniem burtiem ierakstīsies pasaules vēsturē... Šīs dienas rītā pasaule mostas, lai saņemtu šokējošu ziņu- Krievijas karaspēks iebrūk Ukrainā. Un tas notiek 21. gadsimtā?! Arī skolā nevaram palikt vienaldzīgi. Jau 25. februāri varam dēvēt par Solidaritātes dienu Ukrainai. Bērni zīmē... Top zīmējumu izstāde- atbalsts Ukrainai. Kā mēdz teikt- ar visu sirdi un dvēseli kara notikumiem līdzi dzīvo 9. klases skolnieks, skolēnu pašpārvaldes un skolas padomes pārstāvis Rūdolfs Ošāns. Ar savu pašiniciatīvu viņš uzņēmies informatora lomu ne tikai medijpratības pulciņā, bet katrreiz, kad medijos parādās jaunas ziņas no kara zonas. Viņš iepazīstina vecāko klašu skolēnus arī ar citu valstu attieksmi pret notiekošo un centieniem palīdzēt Ukrainai.
Ir sācies marts. Un mēs visi ceram, ka, rakstot par šo mēnesi, varēsim priecīgi izsaukties: ”Cik labi- ir atkal miers un Ukraina ir brīva!” Vai šis sapnis ir bērnišķīgi naivs?...