Pieaugot alternatīvu ārpusģimenes aprūpes formu pieejamībai, bērnu aprūpes centros jeb bērnunamos Kurzemes reģionā dzīvojošo bērnu un jauniešu skaits turpina samazināties. Kā liecina Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija, kopš 2016.gada bērnu un jauniešu skaits bērnunamos mazinājies par 56% no 146 līdz 82 bērniem 2020.gada sākumā. Kopumā, pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas datiem, 2019.gada sākumā ārpusģimenes aprūpi Kurzemes reģionā saņēma 973 bērni un jaunieši. Savukārt alternatīvas ārpusģimenes aprūpes formas Kurzemes reģionā 2019.gada sākumā tika nodrošinātas 868 bērniem - 203 bērni atradās audžuģimenēs un 665 bērni atradās pie aizbildņa. No tiem audžuģimenēs dzīvo 22 Kuldīgas, 14 Aizputes, 3 Alsungas un 3 Skrundas novadu bērni, savukārt aizbildnībā dzīvo 65 Kuldīgas, 49 Aizputes, 1 Alsungas un 22 Skrundas novadu bērni. Vairāku Kurzemes pašvaldību kā Alsungas, Priekules, Durbes un citu novadu bērni nav ievietoti nevienā bērnunamā, bet alternatīvās ārpusģimenes aprūpes formās kā audžuģimenē vai pie aizbildņa.
Šī tendence iepriecina, jo tādējādi bērniem un jauniešiem tiek sniegta iespēja saņemt daudz spēcīgāku pamatu turpmākajai dzīvei. Tas arī vieš cerību, ka vietu skaita mazināšana bērnunamos šķiet sasniedzams rezultāts tāpēc, ka jau šobrīd ir pašvaldības, kuras atrod citus alternatīvus risinājumus, lai bērni nenonāktu institucionāla tipa iestādēs.
Tomēr, lai šo kopumā pozitīvo tendenci saglabātu un nodrošinātu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu un jauniešu iespējas dzīvot pēc iespējas ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos, jāveicina ne tikai audžuģimeņu un aizbildņu kapacitāte un atbalsta mehānismi, bet jāveido arī sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi - ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi un jauniešu mājas.
Lai atbalstītu un motivētu potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes un veicinātu bērnunamos dzīvojošo bērnu nonākšanu ģimenēs, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros esam organizējuši dažādus pasākumus. Integrējošajās nometnēs palīdzējām savest kopā potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem, sarunu vakaros visā Kurzemē izglītojām un iedrošinājām vairāk nekā 130 potenciālo aizbildņu, adoptētāju un audžuģimeņu, tāpat nodrošinājām iespēju saņemt arī individuālas psihologa, jurista un sociālā darbinieka konsultācijas. Šis darbs noteikti ir turpināms, vēlos arī atgādināt, ka joprojām atbalsts un konsultācijas gan esošajiem, gan topošajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm pieejami Ārpusģimeņu atbalsta centros visā Latvijā.
Kurzemes lielākajās pilsētās – Liepājā un Ventspilī – deinstitucionalizācijas procesa ietvaros tiek veidoti ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi jeb ĢVPP un jauniešu māja, kur tuvākajos gados pārcelsies 36 šobrīd bērnunamos dzīvojoši bērni un jaunieši. Viņiem būs iespēja ne tikai dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi ģimeniskā vidē kopā ar atbalsta personālu, bet arī labāk sagatavoties patstāvīgas dzīves uzsākšanai nākotnē.
Tomēr visbūtiskākais ir sabiedrības – mūsu visu un ikviena – gatavība atvērt savas sirdis vai pat savas mājas durvis bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem un jauniešiem. Deinstitucionalizācijas ietvaros var tapt jauna ēka, tomēr tieši mēs – līdzcilvēki – varam palīdzēt tās padarīt par īstām mājām, pieņemot un atbalstot gan bērnus, gan jauniešus. Mūsu gatavība pašiem dot kādam bērnam vai jaunietim mājas var būt mūža iespēja kādam bērnam vai jaunietim saņemt tieši viņam tik nepieciešamo atbalstu cerībai uz labāku dzīvi. Iedrošinot kādu, kurš vēlas kļūt par aizbildni, adoptētāju vai audžuģimeni, tieši mēs būsim tie, kuri ļaus kādam bērnam vai jaunietim atgūt iespēju uzticēties un paļauties, ieraugot citādāku pasauli.
Tikai kopā mēs visi varam panākt, lai pēc iespējas vairāk bērnu un jauniešu būtu vieta, ko saukt par mājām!
Ja vēlaties uzzināt vairāk par deinstitucionalizāciju un projektu “Kurzeme visiem”, sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem bērniem ar FT un viņu vecākiem, aicinu apmeklēt: www.kurzemevisiem.lv