19. maijā Asares muižas parkā notika Vasarsvētku pasākums, uz kuru bija ieradies liels skaits interesentu. Pasākumu ievadīja metālpūšaminstrumentu ansamblis „Daugavpils BRASS” ar skaņdarbu. To atklāja Asares tautas nama vadītāja Inta Tomāne ar stāstījumu par Vasarsvētkiem, iepazīstināja klātesošos ar viesiem – Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Vanagu un izpilddirektora vietnieci Anitu Moskovsku, aicinot viņus, kā arī Aknīstes pārvaldes vadītāju Jāni Striku un Asares pagasta saimniecības vadītāju Māri Ozoliņu atklāt izstāžu zāli zem muižas klēts izremontētajā pagrabā.
Viesi savās runās atzinīgi vērtēja to, ka iegriežoties Asarē, vienmēr redz kaut ko jaunu, kas paveikts, uzteica asariešus, ka prot ne tikai darbus darīt, bet arī svētkus svinēt.
Atskatījāmies mazliet vēsturē, pieminot to, ka muižas kungu dzīvojamās mājas jeb pils vecākā daļa celta pirms 275 gadiem, bet 1840. gadā ēka gotizēta, piebūvējot divas pret parku vērstas izbūves, no kurām vienai bija izteikti neogotisks veidols.
Pirms 105 gadiem pilī atradās Augškurzemes partizānu pulka štābs. Godinot kritušo karavīru piemiņu, pirms 100 gadiem pēc pulka izveidotāja un komandiera, vēlāk aviācijas pulka komandiera Jāņa Indāna ierosmes tika vākti līdzekļi pieminekļa celšanai. 1924. gada 22. jūnijā laukumā pie baznīcas tika iemūrēts pamatakmens, bet 17. augustā, piedaloties valsts prezidentam Jānim Čakstem, pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka meta atklāts piemineklis.
Pirms 100 gadiem rudenī pagasta lauksaimniecības biedrība „Grauds” pilī ierīkoja divgadīgo lauksaimniecības skolu, saņemot no Ilūkstes apriņķa pašvaldības 1000 latu lielu pabalstu. Diemžēl 1927. gada janvārī izcēlās ugunsgrēks, pils nodega, audzēkņi mācību gadu beidza citās muižas ēkās, bet oktobrī ar Zemkopības ministrijas rīkojumu skolu pārcēla uz Bebreni.
Asarē ir saglabājušās daudzas ēkas no bijušās muižas saimnieciskās apbūves. Tās celtas 19. gadsimta pirmajā pusē, lielākā daļa – vidū, dažas – beigās. Kā Māris Ozoliņš, izpētot jumta konstrukcijas, atklāja, ka klēts ir no trim daļām, t.i., ir bijušas divas ēkas, viena celta 1842. gadā ar pagrabu zem tās, otra – 1843. gadā, bet 1895. gadā abas ēkas savienotas kopā, kur jumta daļā "izvietots mezonīns ar sīka dalījuma kāpienveida zelmeni; Latvijas muižu arhitektūrā šāds zelmenis ir samērā reta parādība, jo parasti kāpieni ir lieli un to ir maz..." (J. Zilgalvis "Neogotika Latvijas arhitektūrā").
Muižas laikā ēkā bija augļu klēts ar vīna pagrabu zem tās un kartupeļu glabātuve. Padomju laikā ēka piederēja spirta rūpnīcai, vēlāk – konfekšu ceham. Pagrabā lielās mucās turēja spirtoto vīnu, klēts kreisajā pusē glabāja cukuru, labajā – ābolus, kartupeļus, bet pa vidu bija ierīkots cehs, kurā sezonas laikā spieda ābolu un ogu sulas.
Ēka pēdējo gandrīz 30 gadu laikā bija izdemolēta, bet nu tai pamazām sākusies atdzimšana gan ar novada pašvaldības pagastam piešķirto finansējumu, gan pašu spēkiem iztīrot telpas, betonējot pagrabu, ierīkojot elektrību un izgatavojot interjera priekšmetus. Par entuziasmu un paveikto darbu jāuzteic Māri Ozoliņu un darbiniekus ne tikai no Asares, bet arī Gārsenes, kā arī Jāni Striku par atbalstu. Pagrabu turpmāk varēs izmantot gan viesību, gan izstāžu rīkošanai. Un šajā dienā tika atklāta pirmā izstāde, kurā skatāmas aknīstietes Intas Jakovļevas gleznas.
Māksliniece pastāstīja, ka bērnībā ir dzīvojusi Asarē, kur tēvs Valdis Putniņš bija kultūras nama vadītājs un dramatiskā kolektīva režisors, bet vectēvs pagājušā gadsimta sākumā ir bijis par mācekli pie muižas kalēja. Intai zīmēt patika jau bērnībā, bet nopietni sākusi gleznot pirms pieciem gadiem. Ar padomu un vērtējumu palīdzējis mācītājs un gleznotājs Atis Bambāns, bet visvairāk zināšanu guvusi pašmācības ceļā no interneta. Gleznotājas darbi ir bijuši izstādīti Aknīstē, Zasā, Dubultos, Slatē, Ābeļos, Dunavā un Elkšņos.
M. Ozoliņš visus aicināja apskatīt pagrabu un cienāja ar konfektēm „Gotiņa”, kuras bija ietītas vēsturiskajos bijušās kopsaimniecības „Asare” papīriņos. Pēc tam visi devās pie pilsdrupām baudīt metālpūšaminstrumentu ansambļa koncertu.
Noslēgumā visi apskatīja Intas Jakovļevas gleznas, degustēja ancenietes Lauras Traines smiltsērkšķu, cidoniju un citu labumu produkciju un gārsenieša Andra Zīberga vīnus. Dodoties mājup, no daļas apmeklētāju dzirdēju vērtējumu, ka bija jauks un sirsnīgs pasākums. Paldies Mārim Ozoliņam un Intai Tomānei par tā organizēšanu!
