Jēkabpilī atgriezušies biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” pārstāvji Lāsma Mežsēta, Madara Borisova, Jānis Ozols un Ieva Lapiņa – viņi laika posmā no 27.aprīļa līdz 2.maijam apmeklēja projekta "Vidusdaugavas NVO centra darbības stiprināšana” sadarbības partneri – Īslandes nevaldības organizāciju “Landsbyggðin lifi” (angl. “Long live the countryside”) Reikjavīkā. Sešu dienu ietvaros tika redzēts un apmeklēts ļoti daudz, kā arī iegūta svarīga informācija un kontakti tālākai sadarbībai un mūsu biedrības darba uzlabošanai un veicināšanai.
Darbīgas NVO
Īslandē pavadītajā laikā tikāmies ar plašu spektru dažādu līmeņu speciālistiem gan NVO, gan pašvaldību jautājumos. Tikāmies un iepazināmies ar Margrét Lilja Arnheiðardóttir biedrības “Sjálfsbjörg” vadītāju. Šī biedrība apvieno vēl 42 citas biedrības, kas pārstāv cilvēku ar īpašām vajadzībām intereses nacionālā līmenī. Vizītē vienojāmies par turpmāku sadarbību, tai skaitā iesaistot tās Jēkabpils novada biedrības, kuru darbības mērķgrupa ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.
Vizītē Seltjarnarnes pilsētā iepazināmies ar pašvaldības pārvaldi Īslandē un to – kā tiek veidota sadarbība starp NVO un pašvaldību. Seltjarnarnē nav pārāk daudz NVO, bet, līdzīgi kā citur Īslandē, pašvaldība atbalsta to darbību ar grantu konkursiem aptuveni 3000 eur apmērā vienam projektam.
Ar telpām pašvaldības neatbalsta – par to saņēmām uzslavu, ka Latvijā un Jēkabpils novadā ir citādi. Islandieši teicās pārdomāt un ierosināt šo praksi arī savā valstī – lai NVO telpas pašvaldība piešķirtu patapinājumā. Lielākā daļa biedrību tiekas pie kāda no dalībniekiem mājās. Slavens kļuvis gadījums, kad ilggadējais NVO dalībnieks, pie kura vienmēr notikušas tikšanās, pēkšņi aizgājis no dzīves, un biedrība vārda tiešā nozīmē “palikusi bez telpām”.
Pārsvarā NVO darbība tiek uzturēta no ziedojumiem un biedru naudām, kas vidēji ir 20 euro mēnesī, arī – no dažādu grantu un citu ārējo projektu finansējumiem. Visā Īslandē populāra ir telefonu zvanu ziedošanas sistēma – NVO dalībnieki zvana cilvēkiem un piedāvā iespēju ziedot sarunas laikā. Daudzi piekrīt, jo Īslandē ir attīstīta ziedošanas kultūra. Mūsu partnerorganizācijas vadītājas stāsta, ka zvani ir bieži un pierasta lieta, tāpēc, lai neaizrautos pārāk, katra sev uzlikusi limitu – gadā šādā veidā ziedot ne vairāk kā 1000 euro.
Lielākā NVO Īslandē ir glābēju organizācija – tai ziedo katrs iedzīvotājs, apzinoties šo nepieciešamību. Neizdevās šo ziedošanas veidu izprast pilnībā, bet tā ir kaut kas līdzīgs “piespiedu brīvprātībai” – katram ziedot noteiktā vismaz minimālā apjomā, bet pēc vēlēšanās – var arī vairāk.
Dzīves Īslandē vaibsti
Visur ievērojām un ļoti ieinteresēja – kā Īslandē tiek apsildītas pilsētas? Proti, pilsētās atrodami vairāki liela apjoma siltumsūkņi, kas pumpē termālo ūdeni no vairāk nekā 2000 m dziļuma, līdz ar to samazinot Īslandes iedzīvotāju izmaksas par apkuri līdz minimumam. Arī termālie baseini tieši tāpēc tur atrodami, nepārspīlējot – ik uz stūra. Šādā veidā dabas dotais tiek izmantots ikdienas dzīvē.
Ļoti populāri iedzīvotāju vidū ir elektroauto. Jānis to ievēroja uzreiz: “Mani pārsteidza redzētie daudzie elektroauto uz ielām. Painteresējoties sīkāk, uzzināju, ka tieši kompānijas Tesla ražotie auto ir bijuši populārākie un visvairāk pārdotie, kas ir īpaši draudzīgi videi.”
Par vidi runājot – kalni un vulkāni vilināja mūs katru dienu, lai tos apskatītu tuvāk. Visiem mums skaidrs, ka šī noteikti nebūs pēdējā reize šai valstī – jo daba ir pārsteidzoša un burvīga. Protams, vizītes laikā neizpalika arī iespaidīgāko Īslandes tūrisma objektu apmeklēšana. "Man elpa aizrāvās no mainīgās Īslandes dabas, kas ietver gan vulkāna virsotnes ar neauglīgiem lavas akmeņiem mākoņos, gan zaļus līdzenumus, gan milzīgos ūdenskritumus, gan mierīgo, harmonisko Reikjavīkas pilsētu,” tā par pieredzēto stāsta Madara.
Vizītes laikā apmeklējām un iepazinām arī darbu izglītības iestādēs Īslandē. Redzētais bieži šķita diezgan pārsteidzošs – ļoti brīva mācību vide bez aizliegumiem, bērni skolās staigā zeķēs un sporta tērpos, tā, lai tiktu nodrošināts maksimāls komforts. Skolā ierīkota telpa ar lieliem dīvāniem – kur atpūsties starp lekcijām, nosnausties vai vienkārši izpētīt jaunāko informāciju viedierīcēs. Nav pārsteigums, izejot skolas pagalmā, ieraudzīt bērnus, kas sakāpuši uz žoga – neviens par to nebrīnās. Arī skolēnu uzvedība stundās nepieprasa rātni sēdēt solā, bet tā noteikti nav visatļautība. Mūs pārsteidza arī dažu mācību priekšmetu nosaukumi, ko īslandieši apgūst jau mazākajās klasēs – pēc Latvijas izpratnes, to vieta būtu augstskolās. Piemēram, “Sustainable development of environment” jeb “Ilgtspējīga vides attīstība”.
Citādas NVO Īslandē
Apmeklējām Foreningen Norden island, kas ir vadošā biedrība Skandināvijas valstu biedrībām un starpposms starp biedrībām un projektu finansētājiem. Sarunas laikā nostiprinājām sadarbības virzienus nākotnē, kā arī vienojāmies par dažādiem atbalsta mehānismiem mūsu ieceru realizēšanai.
Reikjavikā apmeklējām arī vienu no jauniešu centriem “Hamarinn”, Ungmennahús Hafnarfjarðar, kas nodrošina iespēju jauniešiem (vecumā no 16 līdz 25 gadiem) pavadīt kvalitatīvi savu brīvo laiku, ne tikai piedāvājot labiekārtotas telpas ar virtuvi, spēļu zonu, filmu skatīšanās vietu, klusas telpas mācībām un pat stūrīti jaunam hobijam – adīšanai, bet arī rīkojot dažādus tematiskus, izklaidējošas un izglītojošus jauniešu pasākumus ar atsevišķām tēmām katram mēnesim. Pārsteidza tas, ka jauniešu centri strādā līdz pat plkst. 23.00. “Labs atbalsts jauniešiem un vecākiem, bet jaunatnes darbā iesaistītajiem – izaicinājums," sajūtās dalās “Vidusdaugavas NVO centrs” valdes priekšsēdētāja vietniece Lāsma Mežsēta. Centrs darbojas dabai draudzīgi, izglīto jauniešus par videi un pašiem pozitīvu dzīvesveidu un ir ieguvis vienu no FEE (The Foundation for Environmental Education, vairāk www.fee.global) karogiem, īstenojot vienu no piecām programmām (ecoscools.global). Sarunas laikā apmainījāmies ar kontaktiem, lai plānotu sadarbību nākotnē.
Sadarbības partneri, kas kļuvuši par draugiem
Visbeidzot viesošanos noslēdzām ar vakariņām pie viena no mūsu projekta partnerorganizācijas “Landsbyggðin lifi (angl."Long live the countryside")” dalībniekiem, ko nu jau droši varam saukt arī par mūsu īslandiešu draugiem. Nobaudījām tradicionālus īslandiešu ēdienus un dalījāmies iespaidos, ko guvām iepriekšējās dienās.
Madara par Īslandes iedzīvotājiem izsakās ļoti pozitīvi, un nevar viņai nepiekrist: "Man ļoti simpatizēja enerģiskie un laimīgie/apmierinātie Īslandes iedzīvotāji – viņi mainīja manus priekšstatus par ziemeļniekiem.”
Lāsma ievērojusi ko citu: “Īslandieši ir ļoti atvērti, sirsnīgi ļaudis un, neskatoties uz dabas skarbumu – māk pasmieties paši par sevi. Piemēram, kāpjot skatīties vulkānu, nedrīkst novirzīties no takas, jo apkārt esošie lavas lauki ir neizpētīta teritorija, kur var piedzīvot situāciju “zeme atveras” un iekrist vairāku metru dziļā “bedrē”. Bet īslandieši nosaka, ka “mēs vienmēr ejam, kur nedrīkst”. Tāpēc valstī svarīga loma ir glābēju pakalpojumiem.”
Jānis domā, ka cilvēki Īslandē maz ar ko atšķiras no cilvēkiem Latvijā: “Ja esi laipns un jauks Latvijā, tev atbildēs ar to pašu. Tā arī Īslandē.” Toties daba viņu iedvesmojusi iespaidīgi: “Visinteresantāk bija sēdēt karstajā avotā, kur ūdens ap 30 grādiem, kad apkārt ir kalni un sniegs. Protams, ir arī vietas, kur avotos ir pat 100 grādu temperatūra – zemes siltums ir iespaidīga stihija!”
Jau šobrīd ir skaidrs, ka “Landsbyggðin lifi” pēc savas uzbūves un darbības veida ir ļoti radniecīga “Vidusdaugavas NVO centrs” struktūrai. Tomēr abām organizācijām ir atšķirības, kas var tikt vērtētas gan kā plusi, gan mīnusi. Tas liecina par iespējām pārņemt labo praksi, veidot jaunus sadarbības projektus, ciešākas saites starp abu valstu NVO.
Esošo biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” projektu abas nevaldības organizācijas vēlas turpināt, attīstot tīklošanās starp radniecīgām biedru organizācijām un veidojot kopīgas starpvalstu iniciatīvas. Vizītes laikā tiekoties, sarunājoties un “prāta vētrās” ir radušās jaunas projektu idejas, ko ceram veiksmīgi attīstīt nākotnē.
Kā jau iepriekš vēstīts, biedrība "Vidusdaugavas NVO centrs" no 2021.gada 1.maija līdz 2022.gada 31.maijam realizē projektu "Vidusdaugavas NVO centra darbības stiprināšana”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu "Aktīvo iedzīvotāju fonds". Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Islandes partneri – nevalstisko organizāciju “Landsbyggðin lifi” (angl. “Long live the countryside”), kas bāzēta Īslandes pilsētā Reikjavikā. Projekta partnerim ir ilgstoša pieredze kopienu darba veidošanā Īslandes reģionos, ko vēlamies iepazīt, un labo praksi pārņemt arī biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” darbā.
IZZIŅAI:
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Islandē dzīvo apmēram 350 tūkstoši iedzīvotāju un tās kopējā platība ir 103 000 km2. Galvaspilsētā Reikjavīkā un tās apkaimē dzīvo apmēram puse no valsts iedzīvotājiem. Islande atrodas uz Vidusatlantijas grēdas, kas ir robeža starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, tāpēc tai raksturīga augsta vulkāniskā un ģeoloģiskā aktivitāte. Pateicoties Golfa straumei, Islandes klimats ir pietiekoši mērens, lai vide būtu piemērota cilvēku dzīvei, neskatoties uz tuvumu polārajam lokam.
Daži pazīstamākie Islandes pārstāvji ir dziedātāja Bjorka, viduslaiku dzejnieks un vēsturnieks Snorri Sturlusons, kā arī šahists Bobijs Fišers, kuram 2005. gada 21. martā Islande piešķīra pilsonību.
Islande bija pirmā pasaules valsts, kura 1991. gada 23. augustā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Islande
