Ievadmācības bērnu tiesību aizsardzības jomā

Ievada informācija

Speciālisti zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā sākotnēji apgūst 40 akadēmisko stundu profesionālās kompetences pilnveides programmā.

Jūs šobrīd atrodaties ievadkursā (E-modulī), kuru pabeidzot, būs apgūtas mācību 16 akadēmiskās stundas. Pārējās 24 akadēmiskās stundas notiks klātienē.

Ierodoties uz klātienes mācībām, katram dalībniekam jānoformulē 3 jautājumi saistībā ar bērnu tiesību aizsardzību, par kuriem vēlas diskutēt vai uzzināt vairāk.

Pirms sākt lasīt mācību materiālus, ieteicams iepazīties ar:

E-moduļa saturs

1. temats "Tiesiskais regulējums bērnu tiesību aizsardzībā"
2. temats "Bērna labākās intereses un bērna labāko interešu prioritātes princips"
3. temats "Bērna līdzdalības princips"
4. temats "Starpinstitūciju sadarbība kā bērnu tiesību aizsardzības darba organizācijas metode"

1.temats "Tiesiskais regulējums bērnu tiesību aizsardzībā"

Temata mērķi

  1. Sniegt informāciju un priekšstatu par Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem un to nozīmi Latvijas nacionālo tiesību normu piemērošanā.

  2. Sniegt informāciju un priekšstatu par Eiropas Savienības tiesisko regulējumu bērnu tiesību aizsardzībā.

  3. Sniegt informāciju un priekšstatu par starptautisko organizāciju rekomendāciju un vadlīniju nozīmi, veidiem un saturu.

  4. Sniegt informāciju un priekšstatu par Latvijas nacionālo tiesisko regulējumu bērnu tiesību aizsardzībā un galvenajiem konceptiem.

  5. Sniegt informāciju un priekšstatu par Latvijas valsts politikas bērnu tiesību aizsardzībā prioritātēm un to mijiedarbību ar Eiropas Savienības un Eiropas padomes stratēģijām.

Satura pārskats

Šajā tematā ir sniegta informācija par cilvēktiesību apakšnozares – bērnu tiesību – normatīvo ietvaru un tiesību politikas pamatnostādnēm un prioritātēm. Tajā iekļauta informācija par:

  • Latvijas nacionālo regulējumu, atklājot gan normatīvo aktu saturu, gan arī sniedzot norādes, kur atrodama plašāka un izvērstāka informācija par noteiktajām tēmām;
  • Eiropas Savienības un Latvijai saistošo starptautisko regulējumu, turklāt ne tikai par normatīvajiem aktiem, bet arī juridiski nesaistošajiem avotiem, kuriem ir būtiska nozīme efektīvā tiesību normu piemērošanā.

Tematā norādītas augstākās vērtības un bērnu tiesību pamatprincipi, kas ir visu darbību pamatā, kas tieši vai netieši skar vai var skart bērnu.

Temata saturs

Klikšķinot uz tematu nosaukumiem attēlā, atvērsies attiecīgā mācību materiāla nodaļa.

nosaukums-1 nosaukums-2 nosaukums-3 nosaukums-4 nosaukums-5 nosaukums-6 nosaukums-7

Mācību materiāls

Temata "Tiesiskais regulējums bērnu tiesību aizsardzībā" mācību materiāls (materiāls piemērots printēšanai).

Ieteicamie informācijas avoti

Literatūra

  •  VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011.
  • Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Inetas Ziemeles zinātniskā redakcijā. Otrais papildinātais izdevums. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021.
  • The Development  of Child Protection Systems in the Post-Soviet States. A Twenty Five Years Perspective. Edit. Ilze Earner, Alexandra Telitsyna. Child Maltreatment. Contemporary Issues in Research and Policy. Volume 12. Springer, 2021.

Eiropas Savienības un starptautiskie normatīvie akti

Nacionālie normatīvie akti

Pētījumi un citi noderīgi informācijas avoti

2. temats "Bērna labākās intereses un bērna labāko interešu prioritātes princips"

Temata mērķi

  1. Sniegt informāciju un priekšstatu par bērna labāko interešu principa būtību, saturu, sasaisti ar citiem bērna tiesību principiem un tā nozīmi tiesību piemērošanas praksē.

  2. Sniegt informāciju par bērna interešu izvērtēšanas un noteikšanas pamatiem, tostarp aspektiem, kas jāņem vērā, izvērtējot bērna intereses. Bērna labāko interešu sasaiste ar konkrētām bērna cilvēktiesībām.   

  3. Sniegt informāciju par bērnu tiesību aspektu apsvēršanu, izvērtējot bērna labākās intereses.

Satura pārskats

ANO Bērnu tiesību konvencijas 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna labākajām interesēm. Arī nacionālajā tiesību aktā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, noteikta bērna interešu prioritāte. Proti, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta otrā daļa noteic, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.

Šajā tematā ir iespējams uzzināt par:

  • bērna labāko interešu jēdziena saturu un saistību ar citiem bērnu tiesību pamata principiem, kas ietverti ANO Bērnu tiesību konvencijā;
  • veidu, kādā identificēt bērna labākās intereses;
  • būtiskiem aspektiem, kas jāņem vērā bērna labāko interešu vērtēšanas procesā.

Temata saturs

Klikšķinot uz tematu nosaukumiem attēlā, atvērsies attiecīgā mācību materiāla nodaļa.

nosaukums-1 nosaukums-2 nosaukums-3 nosaukums-4 nosaukums-5

Mācību materiāls

Temata "Bērna labākās intereses un labāko interešu prioritātes princips" mācību materiāls (materiāls piemērots printēšanai).

Ieteicamie informācijas avoti

Literatūra

  • Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Inetas Ziemeles zinātniskā redakcijā. Otrais papildinātais izdevums. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021.
  • Ceļmale L. Bērna labāko interešu princips un tā piemērošana praksē. Jurista Vārds, 06.06.2017., Nr. 24 (978), 20.-23.lpp.
  • Daugule D. Bērna labākās intereses. Jurista Vārds, 08.06.2021., Nr. 23 (1185), 12.-13.lpp.
  • Kronberga I. Bērna labāko interešu principa realizācija praksē. Jurista Vārds, 07.01.2020., Nr. 01 (1111), 52.-56.lpp.
  • Celmiņa I., Daugule D. Saskarsmes tiesību īstenošanas problemātika. Jurista Vārds, 19.11.2019., Nr. 46 (1104), 10.-24.lpp.
  • Ruggiero, R. (2022). Article 3: The Best Interest of the Child. In: Vaghri, Z., Zermatten, J., Lansdown, G., Ruggiero, R. (eds) Monitoring State Compliance with the UN Convention on the Rights of the Child. Children’s Well-Being: Indicators and Research, vol 25. Springer, Cham.
  • Zermatten, J. (2010).The Best Interests of the Child Principle: Literal Analysis and Function. The International Journal of Children's Rights, 18(4), 483-499

Eiropas Savienības un starptautiskie normatīvie akti

Nacionālie normatīvie akti

 Pētījumi un citi noderīgi informācijas avoti

3. temats "Bērna līdzdalības princips"

Mācību mērķi

  1.  Noskaidrot bērna līdzdalības principa konceptu un galvenos priekšnoteikumus tā īstenošanai.

  2. Gūt teorētiskas un praktiskas iemaņas bērna viedokļa uzklausīšanā.

  3. Apskatīt praktiskus gadījumus, kādā veidā tiek nodrošināta bērnu līdzdalība, pieņemot lēmumu, kas skar bērna intereses.

Temata saturs

Šajā tematā tiks aplūkotas trīs apakštēmas:

  • līdzdalības principa tiesiskais pamats to lēmumu pieņemšanā, kas skar vai var skart bērnu. Tajā tiks izvērtēta līdzdalības principa izcelsme un īstenošana nacionālajos tiesību aktos un sīkāk apskatīti  divi priekšnoteikumi bērna viedokļa noskaidrošanā: vecāku vai likumisko pārstāvju loma bērna līdzdalības īstenošanā un bērna informēšana par lietas apstākļiem;
  • bērna viedokļa uzklausīšanas pamatprincipi, sniedzot praktiskus ieteikumus, kādā veidā lēmuma pieņēmējs var uzlabot bērnam iespēju izteikt savu viedokli;
  • bērna viedokļa uzklausīšanas praktiskie un tiesiskie apsvērumi dažādās situācijās – ģimenē, izglītības iestādē, pašvaldības un valsts iestādē, kā arī vērtējot pārrobežas nolaupīšanas aspektus.

Satura pārskats

Klikšķinot uz tematu nosaukumiem attēlā, atvērsies attiecīgā mācību materiāla nodaļa.

nosaukums-1 Lidzdalibas-princips nosaukums-3 nosaukums-4 nosaukums-5

Mācību materiāls

3. temata "Bērna līdzdalības princips" mācību materiāls (materiāls piemērots printēšanai).

Ieteicamie informācijas avoti

Literatūra

  • Invernizzi, A., Milne, B., van Beers, H., Beyond (2006) Article 12: Essential readings in children’s participation; Black on White Publications
  • Percy-Smith, B., Patrick Thomas, N., O'Kane, C., & Twum-Danso Imoh, A. (Eds.). (2023). A Handbook of Children and Young People’s Participation: Conversations for Transformational Change (2nd ed.). Routledge.
  • Thorburn Stern, R. (2017). Implementing Article 12 of the UN Convention on the Rights of the Child: Participation, Power and Attitudes. Netherlands: Brill.

Starptautiskie normatīvie akti

 Nacionālie normatīvie akti

 Pētījumi un citi noderīgi informācijas avoti

4. temats "Starpinstitūciju sadarbība kā bērna tiesību aizsardzības darba organizācijas metode"

Temata mērķi

  1. Sniegt informāciju un priekšstatus par starpinstitūciju sadarbības būtību, mērķiem, saistību ar bērnu tiesību aizsardzības principiem.

  2. Sniegt informāciju un priekšstatus par starpinstitūciju sadarbības formām un metodēm.

  3. Sniegt informāciju un priekšstatus par vairāku līmeņu sadarbību: valsts, pašvaldību un speciālistu līmeņos.

Temata saturs

Šajā tematā būs iespējams uzzināt:

  • kas ir starpinstitūciju sadarbība;
  • kādā veidā izpaužas starpinstitūciju sadarbība;
  • kādi ir starpinstitūciju sadarbības mērķi un organizācijas formas;
  • ko nozīmē vairāku līmeņu sadarbība;
  • kādas sadarbības metodes izmantot praktiskajā darbā.

Temata pārskats

Klikšķinot uz tematu nosaukumiem attēlā, atvērsies attiecīgā mācību materiāla nodaļa.

nosaukums-1 nosaukums-2 nosaukums-3 nosaukums-4 nosaukums-5

Mācību materiāls

4. temata "Starpinstitūciju sadarbība kā bērnu tiesību aizsardzības darba organizācijas metode" mācību materiāls (materiāls piemērots printēšanai).

Ieteicamie informācijas avoti

Literatūra

Eiropas Savienības un starptautiskie normatīvie akti

Nacionālie normatīvie akti

 Pētījumi un citi noderīgi informācijas avoti

Nobeigums

Drīzumā mācību īstenotājs Jūs informēs par testu E-modulī apgūto zināšanu un izpratnes pārbaudei uz klātienes mācību norisi.

Ierodoties uz klātienes mācībām, noformulējiet 3 jautājumus saistībā ar bērnu tiesību aizsardzību, par kuriem vēlaties diskutēt vai uzzināt vairāk.